Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
3
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kristīne šoruden bija nolēmusi savu mazo dēliņu iepazīstināt ar aizraujošo deju pasauli, tāpēc šim nolūkam viņa pierakstījusi mazuli uz nodarbībām kādā no prestižajiem Rīgas tautas deju kolektīviem. Apņēmības pilns, puisēns ar mammu ieradies uz pirmo nodarbību, tomēr tur piedzīvotais atstāja rūgtumu sirdī gan mazajam dejotājam, gan māmiņai.
Skaļi aprunā audzēkņus
«Pirmo reizi aizvedu dēlu uz dejošanas nodarbību. Viss forši, mūs sagaida. Tad iegājām iekšā telpā, kur visi pulcējās. Pēc brīža atnāca skolotājas, pateica, ka bērni iet augšā, vecāki paliek lejā. Es, protams, šim nepiekritu un gāju augšā līdzi, jo bērns bija svešā vietā, ar svešiem cilvēkiem, kaut kur tā viņu paņem un aizved. Man tas nelikās pieņemami. Redzēju arī, kā vienu mazu raudošu puiku mamma ar varu iegrūda pa durvīm, bet tas ir vēl cits stāsts,» redzēto atstāsta Kristīne.
Māmiņa raksta, ka pirmajā deju nodarbībā raudājuši vairāki bērni un šo situāciju deju skolotāja risinājusi ar bargām metodēm. «Skolotāja vienu no raudošajiem rāva aiz rokām, lai nāk bariņā dejot. Viņš, protams, pretojās un negribēja. Mans puika aizgāja, viss ok. Pēc tam raudošais mazulis viens pats stāvēja, skuma. Pajautāju, vai grib samīļoties, viņš apstiprinoši pamāja ar galvu, atnāca samīļoties. Nabaga bērns – jau viss trīcēja, bija aukstām rokām. Pēc tam nomierinājās un tā arī nosēdēja man blakus. Tad sākās vēl viena daļa, kurai es nebiju gatava. Skolotājas skaļi runāja par bērniem, kurš ir derīgs un kurš ne,» raksta Kristīne. «Tāda sajūta, ka viņām pretī bija nevis personības, bet kaut kāds materiāls, no kura kaut kas pēc tam jāuztaisa. Protams, ticu, ka ne visi būs dejotāji, bet man šķiet, ka to var darīt kaut kā ētiskāk, pieklājīgāk.»
Kristīni pārsteidzis arī fakts, ka deju skolotājas neesot sevi iepazīstinājušas ar bērniem. «Neviena no skolotājām pat nenosauca savu vārdu, kur nu vēl bērniem bija iespēja vienam ar otru iepazīties, un vēl citi «sarkanie karogi», par kuriem man bija pārsteigums, ka tādas lietas mūsu laikos notiek,» šokēta ir māmiņa. Kristīne pēc piedzīvotā nolēmusi bērnu no deju kolektīva izņemt un tajā vairs neatgriezties.
Daņiļevičs: Tas nav korekti!
«Šī situācija patiešām ir nopietna. Pats neko tādu neesmu bērnībā piedzīvojis deju nodarbībās un deju skolā Dzirnas neko tādu nepieļaujam. Saprotams, ka senāk audzināšanas metodes bija citādākas, bet mūsdienās ir citi kritēriji – tas nav pieļaujams un tā nevajadzētu darīt,» portālam Santa.lv stāsta horeogrāfs, deju skolas Dzirnas vadītājs Agris Daņiļevičs.
Vaicāts, kā viņš vērtē vecāku atrašanos deju zālē, Daņiļevičs vērtē divējādi. «Tas nav labi. Deju skolā Dzirnas ļaujam vecākiem nākt līdzi, ja bērns ir pārlieku uztraucies. Agrāk vai vēlāk bērns atdzīvojas un pierod – tad arī mamma var atstāt zāli un pagaidīt pie durvīm. Diemžēl, lai produktīvi strādātu ar mazajiem dejotājiem, vecākiem zālē nevajadzētu atrasties – viņu klātbūtne traucē dejotājiem koncentrēties uz deju. Bet, uzskatu, ka tam jābūt balansā. Sākumam, drošībai mamma var būt līdzās, taču ja mamma sēdēs pusgadu zālē – tas nekam neder. Ja bērns bez mammas vēl nevar iztikt, tad dejošanu pārceļam uz vēlāku laiku, kad mazais jūtas drošāk,» saka Agris Daņiļevičs.
Savukārt bērnu vērtēšanu pašu audzēkņu priekšā horeogrāfs nosoda. «To nevajag ne tikai bērnu sabiedrībā, bet arī pieaugušo sabiedrībā! Tas nav korekti. Ir situācijas, kad bērniem kaut kas ir jāmaina. Pats pasniedzu arī deju nodarbības Baltajā flīģelī Siguldā un šeit par bērnu grūtībām ļoti delikāti sākumā runāju ar viņu klases audzinātāju, kura tālāk smalkjūtīgi izrunā tās lietas ar vecākiem. Tās ir ļoti smalkas robežas, kuras pārkāpjot var iešaut grāvī!» teic Daņiļevičs.
