Svarīgi katrai mammai un tētim – apgūstam hendlingu. 1.daļa

Ņem vērā! Hendlingu vislabāk apgūt nodarbībās pie fizioterapeita. Speciālists novērtēs un vajadzības gadījumā piekoriģēs neprecīzās pozas, kā arī norādīs uz tipiskākajām kļūdām.

Kāpēc tieši tā?

Fizioterapeite Linda Kante skaidro, ka hendlings ir metode nevis bērna attīstības veicināšanai, bet gan tās nekavēšanai. Pareiza ikdienas aprūpe šajā gadījumā nozīmē – atbilstoši un saskaņā ar bērna fizioloģisko un anatomisko attīstību, lai mazajam nerastos lieks muskuļu sasprindzinājums (tonuss) un bērns veiksmīgāk un dabiski apgūtu vecumam atbilstošas ķermeniskās prasmes. Linda Kante min vairākas nozīmīgas lietas, kas vecākiem jāņem vērā ķermeniskajās attiecībās ar zīdaini.

• Mugurkauls. Līdz pusotra mēneša vecumam zīdainim ir apaļa muguriņa. Kad bērns sāk turēt galviņu, palēnām veidojas mugurkaula izliekums uz iekšu kakla daļā. Kad mazais sāk sēdēt, veidojas krūšu daļas izliekums uz āru, bet, kad sāk staigāt, – izliekums uz iekšu jostas daļā.

Muguras fizioloģija paredz (un starpskriemeļu diski tam ir atbilstoši uzbūvēti), ka lielākā aizsardzība pret slodzi jostas daļā ir virzienā, kur ieliekums iet uz iekšu (vēdera virzienā). Pieaugušā vecumā, ja ir apaļa mugura un nepareiza slodze uz mugurkaulu, ceļot smagumus, spiediens veidojas nepareizi (virzienā prom no muguras), un rodas disku trūces.

Citi lasa

Santa.lv

Slavenības

Katy Tindemark bail no sieviešu dzimtas traģiskā lāsta

Estere Jansone

Aicinām palīdzēt!

Vāc ziedojumus smagi piekautajam Horenam: Esmu atcēlis koncertus

Gita Vīksne

Skandāls

«Attapos uz grīdas asins jūrā.» Horens atklāj jaunas detaļas par baiso uzbrukumu Dobelē

Jaundzimušajam piemērotas būs pozas, kas pieļauj muguras apaļumu, vēlāk – tādas, kas atbalsta pareizu izliekumu veidošanos. Pēc pusotra mēneša vecuma bērnam jādod laiks un vieta dabiskām kustībām, īsāku laiku nēsājot rokās un pārvietojot palīgierīcēs.

• Gūžas locītavas. Mazuļa gūžas formējas līdz sešu mēnešu vecumam, tāpēc šajā laikā jāseko līdzi tam, lai bērna kājiņas, nēsājot un turot mazo, ir saliektas ceļos, nevis iztaisnotas. Šādā pozā gūžas kaula galviņa centrējas gūžas bļodiņā. Turot bērnu pie sevis klāt, mazuļa celīšiem jāatrodas augstāk par gūžām. Savukārt ceļu izvērsumam uz sāniem jābūt 40 grādu leņķī, tad gūžas kaula galviņa precīzi ievietojas gūžas bedrītē. Gūžas pārkaulošanās notiek tikai 15 gadu vecumā, tādēļ to attīstību var ietekmēt arī vēlākā vecumā.
• Starpene. Ja bērns tiek nēsāts, piemēram, ķengursomā, mazuļa svars gravitācijas ietekmē balstās tikai uz starpeni, starpenes orgāniem un astes kaula. Šādi tie tiek saspiesti un traumēti, arī gūžas šādā pozā ir novietotas nepareizi – mazuļa kājas ir par daudz iztaisnotas un nokarājas uz leju. Salīdzinājumam: tas būtu tas pats, kas ilgstoši sēdēt uz baļķa. Tādēļ bērnu nedrīkst nēsāt tā, ka viss viņa svars gulstas uz starpenes.

Kāpēc svarīgi turēt pareizi uzreiz?

Ir labi pareizu hendlingu bērna dzīvē ieviest jau pašā sākumā. Pārmācīšanās ir sarežģīta ne tikai pieaugušajam, bet arī bērnam. Ķermenis pielāgojas nepareizajām pozām, pierod pie tām, un tad mazais izrāda nepatiku, kad vecāki sāk viņu turēt pareizi, taču viņam neierasti un neērti. Tomēr ir labi jebkurā brīdī sākt visu darīt pareizi, tā palīdzot bērnam veselīgi attīstīties. Izmaiņas var ieviest pamazām, piemēram, mazo var turēt pareizajā pozā tik ilgi, kamēr viņam ir pacietība. Kad bērns sāk niķoties un izrādīt nepatiku, pozu pamaina, līdz mazais atkal ir labā garastāvoklī un gatavs pamēģināt vēlreiz.

Ņem vērā!
Sākumā paskaties mazulītim acīs, aprunājies ar viņu, pastāsti, ka tagad viņu paņemsi rokās, noliksi gultiņā vai tiks mainītas autiņbiksītes. Pastāsti mazajam, ko tu darīsi. Dzirdot tavu balsi un redzot mierīgo seju, arī mazais jutīsies labi.

Kā bērnu pareizi nolikt?

Bērna nolikšanu visērtāk veikt no šūpuļtvēriena, izmantojot velšanas kustības. Pieaugušais ar roku, kas tur bērniņa augšdaļu (mazuļa rociņām jābūt centrā), aptver bērnu ciešāk un veļ bērnu prom no sevis, viņu pieturot. Jāpanāk, ka rotēšanas rezultātā bērns ar krūšu daļu atrodas uz pieaugušā augšdelma.

Bērna kājas karājas uz leju. Tad bērnu it kā sēdina, pēc tam pašķiebj uz gurna, noliek uz sāna, un tad mazais pārveļas uz muguriņas.

Nepareizi: ja mammas roka iesprūst bērna padusē (īkšķis bijis atvirzīts nost no plaukstas, nevis piespiests klāt pārējiem pirkstiem), tad bērnu nevar nolikt uz sāna – bērna rociņa traucē, jo viņš uz tās atspiežas.

Kā pareizi pacelt?

Noliec savu roku blakus bērnam un lēnām pavel viņu uz sāna, vienu plaukstu novietojot zem mazuļa, ap viņa pleciem, un lēnām veļot uz savas rokas, ar otru roku bērniņu pietur no augšpuses. Tad lēnām ceļ mazo augšup, vienlaikus piespiežot pie sava pleca bērna galviņu, otra roka atbalsta bērna kājas, un mazulis lēnām ierotē mammas rokās šūpuļtvērienā.

No vienām rokām citās

Būtiski ir arī iemācīties nodot mazuli no vienām rokām citās. Pareizi to var izdarīt, izmantojot velšanas kustības. Bērna velšana notiek līdzīgi kā, ja bērnu grib nolikt, bet virsmas vietā pretī pastiepjas cita cilvēka rokas. Tās bērnu uztver, bērns veļas tālāk pa otra cilvēka delmu uz augšu, līdz otra roka uztver bērna kājiņas un dupsi un viņš ierotē šūpulīša satvērienā.

Nepareizi ir pārcelt, turot bērnu aiz padusēm. Šādi bērniņam plecos veidojas tonuss.

Autiņbiksīšu mainīšana

Lai autiņbiksīšu maiņa mazajam būtu patīkams piedzīvojums, dari to lēnām un izmantojot velšanas kustības no viena sāna uz otru.

Pareizi: Bērnu sākumā paveļ uz vienu sāniņu, uz pārtinamās virsmas noliek autiņbiksītes. Tad mazo uzveļ virsū autiņbiksītēm, tās izvelk caur kājstarpi. Mazo paveļ uz otru sānu, sakārto autiņbiksītes un aiztaisa.

Nepareizi: celt augšā bērna dibenu, turot viņu aiz kājām.