Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Bēbītis jūt to pašu, ko mamma
Tieši mammas iekšējais miers vai nemiers veido gan mazulīša labsajūtu viņas puncī, gan arī viņa nosvērtību vai nemieru pēc tam – saka vecmāte Māra Grieze, uzsverot, ka tieši tāpēc, gaidot mazuli, vienmēr jāpadomā – ko varu atcelt, kādus pienākumus deleģēt citiem. Grūtniecei būtu svarīgi ir neuzņemties par daudz. Pirms kārtējiem lielajiem darbiem pajautāt sev – ko no tā iegūšu? Piemēram, lielu nepabeigtu darbu noslēgšana; autovadītāja apliecības iegūšana vai diplomdarba rakstīšana; dzīvesvietas maiņa vai apjomīgi remonti.
Īpaši svarīgi šīs lietas pārvērtēt, ja tās nenāk viegli un ir saistītas ar augstu stresa līmeni, iesaka vecmāte Māra Grieze. Ja sieviete sev noteikusi kādus konkrētus mērķus un uzdevumus, kas viņai noteikti jāpagūst, vēl esot stāvoklī, tad laika termiņi un bažas par to, vai visu izdosies pagūt, mēdz pat aizkavēt dzemdību sākšanos. Tas skaidrojams ar stresa hormonu paaugstinātu aktivitāti organismā.
Nereti aktīvs darbs ir tas, aiz kā viegli paslēpties. Aiz nebeidzamā darbu saraksta patiesībā slēpjas bailes par to, vai tikšu galā ar mammas pienākumiem.
Tad var gadīties, ka, mazulim piedzimstot, šī iekšējā trauksme uzpeld uz augšu, ietekmējot arī mazuļa pašsajūtu un uzvedību. Taču to nevar vispārināt un, ja mamma, strādājot aktīvi, spēj veltīt pietiekami daudz laika arī sev un savam bērniņam un kopumā jūtas mierīga, strādāšana noteikti nav aizliegta. Šajos deviņos mēnešos galvenais ir darīt to, kas no sirds sagādā prieku.
Ja piemeklē negaidītas bēdas…
Protams, grūtniecības laikā var gadīties piedzīvot arī tādus notikumus, ko sieviete nevar nedz izvēlēties, nedz ietekmēt. Piemēram, kāda tuvinieka smagu slimību vai nāvi. Arī šādu notikumu radītās emocijas ietekmē mazuli puncī. Un, ja sieviete papildus satraucas arī par to, kā viņas pārdzīvojumi ietekmēs mazuli, tad der atcerēties – šī gan ir tā emocija, ko viņa var izvēlēties.
Jā, bērniņš patiešām jūt, ka viņa mamma ir bēdīga, bet viņš jūt arī viņas apņemšanos tikt galā ar grūtajām izjūtām.
Ja mamma sev saka – es tikšu galā, arī mazais sajūt to pašu. Iespējams, tieši šis ir īstais brīdis, kad ar mazuli aprunāties – izstāstīt viņam, kas notiek, kāpēc mamma skumst vai raud. Bērniņš mammas puncī dzird un jūt viņas vēstījumu. Mazais puncī jutīsies daudz mierīgāk, ja zinās, kas notiek. Turklāt bieži vien šāda saruna var nākt par labu arī pašai māmiņai, lai visas domas saliktu pa plauktiņiem.
Vēl ļoti svarīgi grūtos brīžos meklēt atbalstu ģimenē un draugu lokā, lai iespējami saudzīgi izdzīvotu šo brīdi. Palīgā var nākt arī Baha ziedu terapija, homeopātija, grūtnieču masāža, atbalstoša psihoterapija vai saruna ar vecmāti – kas nu kurai māmiņai palīdz un viņu iedvesmo.
Bērniņš sarunājas kustību valodā
Lai arī mazulis ir mammas vēderā un viņa vēl nevar viņu nedz tieši apskatīt, nedz dzirdēt, tomēr ir viens ļoti labs veids, kā bērniņš ikdienā var sazināties ar mammu, lai pavēstītu viņai, kā viņš jūtas, kas viņam patīk, kas nepatīk. Tās ir mazuļa kustības. Sievietes parasti iemācās atpazīt sava bērniņa raidītos signālus līdz ar šīm kustībām, un vecmāte Māra stāsta, ka visi mazuļi nav vienādi un arī viņu raidītie signāli ne vienmēr tulkojami vienādi.
Viens no veidiem, kā mazais signalizē par to, ka viņam kaut kas patīk vai nepatīk, – mainās viņa kustību intensitāte.
Dažreiz mazuļi sāk aktīvāk kustēties, piemēram, brīžos, kad mamma ēd kaut ko saldu. Citreiz ar kādām nepatīkamām kustībām viņi parāda mammai, ka viņiem nav ērta viņas ieņemtā poza. Tad, to nomainot, bērniņš nomierinās vai viņa kustības atkal kļūst patīkamas. Tieši tāpat ar kustībām mazulis var reaģēt arī uz emocionāliem pārdzīvojumiem, ko mamma viņam nodod.
Šī bērniņa valoda – kustības – ir arī veids, kā mazulis paziņo mammai, ka ar viņu viss ir kārtībā. Ja mazais kustas, tātad viņam viss ir labi! Citādi ir grūtniecības sākumā, kamēr mazuļa kustības vēl nav jūtamas (pirmajā grūtniecībā tās parādās ap 20. grūtniecības nedēļu, atkārtotās grūtniecībās par divām trim nedēļām agrāk). Tad jācenšas būt mierīgai un saglabāt iekšējo pārliecību un ticību, ka viss ir un būs labi. Tomēr, ja mamma jūt izteiktu nemieru, viņa var doties pie sava aprūpes speciālista, kurš ar Dopler aparātiņu paklausīsies mazulīša sirdstoņus. Tie ikvienai mammai ir kā nomierinoša mūzika un arī sava veida apliecinājums tam, ka mazulim viss ir labi.
Mazulis jūt arī fiziskās maņas!
Mazais mammas vēderā ne tikai pārdzīvo tās pašas emocijas, bet arī gluži ķermeniski jūt to, ko piedzīvo mamma, – dzird skaņas un trokšņus, kas ir viņai visapkārt. Sajūt pieskārienus caur vēderu, nogaršo ēdienus, ko ēd mamma. Garšas sajūta bērniņam veidojas jau no 24. grūtniecības nedēļas, tāpēc, jo dažādāka ir topošās māmiņas ēdienkarte, jo vairāk dažādu garšu nianšu būs izbaudījis arī mazulis, vēl esot mammas vēderā.
Un, visticamāk, tieši tās garšas, ar ko viņš būs iepazinies savas vēdera dzīves laikā, viņam būs patīkamas un vieglāk pieņemamas vēlākajā dzīvē.
Sākot ar 16. nedēļu, mazulis mammas vēderā sāk uztvert arī skaņas. Sākumā – mammas ķermeņa skaņas: sirdspukstus, elpu, iekšējo orgānu radītās skaņas. Mazais dzird arī mammas balsi un jūt to kā vibrāciju. Tāpat viņš uztver arī apkārtējās pasaules skaņas un trokšņus, un viņu ietekmē arī, piemēram, kāds skaļāks koncerts vai spējš troksnis.
