Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Kāds būs bērna vasaras projekts?
Nils Sakss Konstantinovs, pusaudžu terapeits un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs:
«Ir ļoti nopietni jādomā par to, ko bērns vai pusaudzis darīs vasarā. Jo realitāte ir tāda – ja par to nedomās, ir ļoti liela iespēja, ka viņš vienkārši sēdēs dīvānā. Diezgan daudziem bērniem vasara tā arī paiet – katru dienu pa sešām, astoņām, divpadsmit stundām pavadot laiku pie ekrāniem. Jā, nometnes ir relatīvi dārgas, un ne visiem tās ir pieejamas. Taču ir arī vairākas citas iespējas, ko bērni var darīt vasarā.
Aktivitāte, kas patīk. Ja tas nav izdarīts iepriekš, ieteicams atrast sporta nodarbi, kas bērnam patīk. Var izskatīt iespēju iestāties skautu un gaidu vai jaunsargu rindās. To gan būtu bijis vēlams izdarīt vēl pirms vasaras, bet, iespējams, arī šobrīd nekas vēl nav nokavēts. Labā ziņa ir tā, ka tur arī vasarā tiek organizētas aktivitātes, kas parasti ir bez maksas vai par samērā nelielu naudas summu.
Brīvprātīgo darbs. Vēl viena opcija (sākot no 13 gadu vecuma) ir brīvprātīgais darbs. Vasarā notiek dažādi festivāli, un darbam tajos bieži meklē brīvprātīgos. No tā būs vairāki ieguvumi: pirmkārt, skolēns būs nodarbināts; otrkārt, viņam radīsies iespēja iegūt jaunus draugus; treškārt, tā ir ļoti laba pieredze.
Vasaras projekts. Vecākiem būtu vērts jau laikus izdomāt projektu, kas bērnam būs jāpaveic vasarā. Bieži vien pusaudži šādām idejām ir ļoti atvērti. Piemēram, tiem, kuri YouTube kanālā grib kļūt par influenceriem, vasara var būt īstais laiks, kad savu ideju realizēt – uztaisīt filmiņu vai uzfilmēt 10 TikTok rullīšus. Jaunietim būs jādodas pastaigās, piemēram, pa pilsētu, meklējot vietas, kur filmēt. Vasaras projekts var būt arī, piemēram, uzdevums nokārtot mopēda tiesības, izgatavot vai saremontēt kādu lietu.
Darbs. Protams, ir labi, ja skolēnam, pateicoties programmām, izdodas atrast vasarai darbu, bet reizēm, manuprāt, par maz tiek novērtēta iespēja pusaudzim pašam piedāvāt dažādus pakalpojumus, piemēram, zāles pļaušanu, mazāku bērnu pieskatīšanu vai palīdzēšanu mājas darbos. Redzu, ka aktīvākās ģimenes un arī paši jaunieši izmanto iespēju ievietot sludinājumus dažādās Facebook apkaimju grupās. Cilvēki parasti ir atsaucīgi, turklāt ne tikai tāpēc, ka palīgs noder, bet arī tādēļ, ka mēs taču visi apzināmies – jāpalīdz pusaudžiem, lai viņi būtu nodarbināti.
Vecāku sadarbība. Jaunāko bērnu vecākiem es ieteiktu kooperēties savā starpā, piemēram, trim četrām ģimenēm vienoties par bērnu pieskatīšanu uz maiņām.»
Ja bērns īd, ka nav, ko darīt
Nils Konstantinovs: «Manuprāt, ir svarīgi, lai viņš pats uzņemtos atbildību. Protams, jo bērns ir jaunāks, jo vairāk vecākiem ir jāiesaistās – jāpiedāvā bērnam iespējas un jāļauj izvēlēties. Un tālākais jau atkarīgs no vecākiem – vai nu viņi ļauj bērnam turpināt īdēt, vai arī neļauj un liek izvēlēties vienu no piedāvātajām iespējām.»
Kā izvēlēties piemērotāko nometni?
Jana Veinberga, Valsts izglītības attīstības aģentūras Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas vecākā eksperte:
«Lai laika pavadīšana nometnē bērnam sagādātu prieku, jāizvēlas viņa vecumposmam, psiholoģiskajām īpatnībām un interesēm atbilstoša nometne. Pārrunājiet izvēli ar bērnu un ieklausieties viņa vēlmēs.
Visas Latvijā oficiāli reģistrētās nometnes atrodamas tīmekļvietnē nometnes.gov.lv, kur iespējams filtrēt nometnes pēc dažādiem parametriem: dienas vai diennakts nometne; norises laiks; bērna vecums; atrašanās vieta; nometne telpās vai ārpus tām; nometnes tematika.
Svarīgi izvēlēties drošu, reģistrētu un saskaņotu nometni.
Ja nometne atrasta pēc reklāmas, noteikti jāpārliecinās, vai tā ir oficiāli reģistrēta un darbojas tiesiski. Pārliecināties par to var tīmekļvietnē nometnes.gov.lv, meklējot pēc nosaukuma un (vai) vadītāja. Pēc nometnes vadītāja vārda un uzvārda vai apliecības numura var atrast viņu nometņu vadītāju reģistrā, lai pārliecinātos, ka viņa nometņu vadītāja apliecība ir derīga.
Bērniem un vecākiem ir svarīgi uzzināt par nometni iespējami plašu informāciju, sazinoties ar nometnes kontaktpersonām un uzdodot visus interesējošos jautājumus, tostarp par aktivitātēm un dienaskārtību nometnē, par ēdināšanu, gulēšanu (diennakts nometnē), personālu, iespējām vajadzības gadījumā saņemt medicīnisko palīdzību, bērnu drošību, bērnu un vecāku saziņas iespējām.
Kad bērnu nometne veiksmīgi izvēlēta, vecākiem obligāti jānoslēdz līgums ar nometnes organizatoru.
Vecākiem apzinīgi jāaizpilda līgumam pievienotā aptaujas anketa, kurā jānorāda dažādi ar bērnu saistīti aspekti (ēšanas paradumi, peldētprasme, īpašu medikamentu lietošana, alerģijas, uzvedības īpatnības u.c.) Nometnei sākoties, bērnu uz to var vest tikai tad, ja viņš ir vesels.»
Noderīga informācija
Bērnu aizsardzības centrs izveidojis noderīgu materiālu – ceļvedi Bērniem drošas nometnes izvēle (var atrast https://www.bac.gov.lv/lv/jaunums/celvedis-berniem-drosas-nometnes-izvele). Tajā ir informācija par to, kā izvēlēties drošu nometni, un par drošības pasākumiem, kam pievērst uzmanību, kad nometne ir izvēlēta.
Daudziem bērniem vasara tā arī paiet – katru dienu daudzas stundas pavadot pie ekrāniem.
Vecāku pieredzes
Maija: Vecākiem nav jāizklaidē
«Mūsu ģimenē ir četri bērni – vecākajam dēlam ir 12 gadu, bet jaunākajam – gadiņš. Bērni aug bez omēm un auklēm. Nometnēs neviens no viņiem nekad nav bijis, jo, manuprāt, mājās – dabiskā vidē – viņi iegūst daudz vairāk. Turklāt es nemaz nevarētu tās atļauties četriem bērniem. Mūsu bērniem nav telefonu, bet ir piekļuve kontrolētam ekrānlaikam, kas jānopelna. Mūsu bērni ir valdorfieši un – kā jau visi, kas mācās atbilstoši Valdorfa pedagoģijai, – no mazotnes ir audzināti tā, ka neviens viņus neizklaidē.
Man ļoti patīk audzinātājas piemērs – viņa iet ārā, ravē, apkopj ponijus, salasa ziedus, un bērni visur iet līdzi.
Arī es virtuves dārzā vidi esmu iekārtojusi tā, ka viņiem tur ir mantas, pieeja ūdens krānam, iespēja darboties. Lielajiem bērniem ir savi pienākumi, piemēram, nopļaut zāli, kaut ko salasīt. Manuprāt, nav jābaidās bērniem jau agrā vecumā dot darbarīkus. Lielākie bērni kurina grilu un paši cep desas. Vecākais dēls ļoti labi māk gatavot ēdienu. Dodam maksimāli daudz iespēju darīt pašiem. Tas vairāk ir domāšanas jautājums, jo uzskatu, ka vecāku uzdevums ir nevis bērnus izklaidēt, bet būt kopā ar viņiem. Arī ceļojumos nekad speciāli nedomājam par bērnu vajadzībām. Manuprāt, šobrīd sabiedrībā ir pārāk liels bērnu kults, kas rada daudz problēmu. Mēs abi ar vīru strādājam pilna laika darbu, kā arī būvējam māju – arī tur bērni tiek iesaistīti, palīdz mums. Ticu, ka tas viņus māca un norūda, liek iegūt prasmes dzīvei.
Mūsu bērniem vasaras ir par īsu – viņi lasa grāmatas, būvē no paliktņiem mājiņas, būdiņas, nojumes, ceļ teltis, satiekas ar draugiem, braukā ar riteņiem. Vasarā viņiem noteikti būs ne tikai darbu un pienākumu saraksts, bet arī pozitīvo pasākumu saraksts, kurus kopā piedzīvosim.»
Laura: Ikdiena jāpakārto treniņiem
«Uzskatu, ka bērniem pašiem jāmācās sevi nodarbināt. Neviens no maniem trim puišiem ne reizi nav bijis komerciālajās bērnu vasaras nometnēs. Kad auga vecākais dēls, dzīvojām mazpilsētā. Jau vasarā pēc otrās klases viņš lielāko daļu laika pavadīja patstāvīgi – no rīta es devos uz darbu, viņš – ar skrituļslidām ārā. Vasaras beigās aizgāju uz pilsētas parku paskatīties paraugdemostrējumus skrituļošanā pa rampu. Ko viņš bija samācījies! Abi jaunākie dēli aug Pierīgā. Vasarās viņi ir daļēji aizņemti ar savām ierastajām sporta nodarbēm – treniņi ir vairākas reizes nedēļā, un tiem jāpakārto ikdiena.
Dienas režīms visai skaidrs – no rīta izskrien apli pa ciematu, tad brokastis, sakārto māju, izdara vēl kādu darbiņu, un tad ir brīvs laiks līdz treniņam.
Protams, var arī pasēdēt pie datora, bet tā noteikti nav dienas lielākā daļa. Jaunākais dēls vasaras gan pēc trešās, gan ceturtās klases pavadīja tuvējā skeitparkā, bet nākamajā vasarā sāka makšķerēt un tagad to dara katru brīvu brīdi. Tā arī vasara paiet – kādu dienu pie mums padzīvojas viens vai otrs radu bērns, kādu dienu aizbrauc pie draugiem vai izdomā aiziet uz kino.»
Kate: Daudz plānu, mazliet garlaicības
«Manuprāt, jebkurš vecāks vasarā var paņemt vismaz divas nedēļas atvaļinājuma. Šogad man atvaļinājums ir jūnijā, vīram jūlijā, bet augustā uz maiņām pieslēgsies abas omītes. Papildus katru mēnesi bērnam būs nometne nedēļas garumā, arī dienas nometne, un kopā mums tas izmaksās pusotra tūkstoša eiro. Tā kā dzīvojam mājā ar dārzu, bērns var spēlēties ārā, mums ir galda teniss, basketbola grozs, futbola vārti, dažādas spēles. Ar kaimiņiem esam sarunājuši, ka vienu dienu viņu bērns nāk pie mums, bet nākamajā mans bērns iet pie viņiem. Arī ar skolasbiedru mammām esam vienojušās par ciemošanās dienām, kad katra var pieskatīt bērnus, uztaisīt viņiem siltu ēdienu.
Kad dēls paliek mājās viens, sagatavoju viņam ēdienu, ko uzsildīt mikroviļņu krāsnī, norunājam, ka pusstundu viņš lasa un pieraksta kladē, ko izlasījis, lai neaizmirstas.
Gadžetu lietošanu neaizliedzu, taču ar lietotnes palīdzību esmu noteikusi laika limitu – manuprāt, rāmji ir svarīgi. Vēl esmu ieviesusi radošo darbiņu kasti, kurā salieku dažādus uzdevumus – kaut ko salikt, izkrāsot utt. Lūdzu arī paveikt mazus darbiņus – saklāt gultu, sakārtot plauktu, satīrīt grīdu. Pirmo vasaras mēnesi parasti ļauju bērnam atpūsties no visa, bet nākamajiem diviem mēnešiem esmu noorganizējusi privātskolotāju matemātikā un angļu valodā, lai dienās, kad viņš būs viens, pāris stundas varētu mācīties attālināti. Drusciņ jau garlaicības tāpat sanāks, bet tas, manuprāt, ir brīnišķīgi, jo attīsta radošo domāšanu.»
Paula: Aicinu pie mums mājās citus bērnus
«Bērnu brīvlaikā vienmēr aicinu ciemos krustbērnus, kaimiņus, bērnu draugus, un viņiem visiem kopā vienmēr ir jautri. Dažkārt piedāvāju kādu uzdevumu – kaut ko uztaisīt no plastilīna, lego, kopīgi pagatavot kādu ēdienu –, bet principā – jo vairāk bērnu, jo labāk viņi cits citu izklaidē. Jā, reizēm pakašķējas, taču lielākoties draudzējas.»
Didzis: Vecāki rāda piemēru
«Ir svarīgi, lai vecāki ieplānotu bērniem dažādas aktivitātes. Konstruktori, uzdevumi dabā, štābiņi kokos vai zem kokiem, dārgumu slēpšana un kartes zīmēšana, vecas elektronikas izjaukšana, skrūvēšana, salikšana – tas viss ir piemērots bērniem vasarā! Īpaši puikām svarīgs ir sports un fiziskā slodze – jo vairāk, jo skaidrāka galva vēlāk! Mans audžupuika ir aizrāvies ar enciklopēdijām un riteņbraukšanu. Meitenes risina cietos riekstus, labirintus, rēķina, zīmē. Visi iet uz bibliotēku pēc grāmatām. Tā kā pirms gulēšanas paši lasām, bērni seko mūsu piemēram. Manuprāt, ir ļoti svarīgi vecākiem pašiem nesēdēt telefonos. Ja paši brīvajā laikā izvēlēsimies grāmatu, pārgājienus vai treniņus, tad arī mazajiem prioritātes būs diezgan līdzīgas. Ir diezgan absurdi pateikt bērnam, lai neskatās telefonā, ja paši nemitīgi tinam sociālo tīklu lenti.»
Madara: Arī vienatnē var būt interesanti
«Mans bērns aug vienatnē, un es jau vasaras sākumā izdrukāju ideju skices – lai viņam katru dienu būtu ko darīt gan vienam, gan kopā ar mums. Internets ir pilns ar idejām, kuras var piemērot gan saulainām, gan lietainām dienām.
Kad spīd saule, īstenībā problēmu nav – bērns spēlējas dārzā, šķūnī skrūvē dažādus brīnumus no dēļu gabaliem, rūpējas par paša stādītajiem augiem.
Esmu arī viņam rīkojusi orientēšanās sacensības dārzā, taču tās man traucē strādāt, jo pašai šķiet interesanti, kā viņam sanāks atrast noslēptās lietas. Lietainās dienās viņš var turpināt meistarot savus darinājumus šķūnī, zīmēt, līmēt, veidot, izgatavot… Noteikti viņam katru dienu ir jālasa. Šovasar apsveru uzlikt laika limitu telefonā – līdz šim esmu mēģinājusi sarunāt, lai nesēž tur pārāk ilgi, taču pārāk bieži dzirdu savu balsi sakām: nu gan pietiek! Esmu pārliecinājusies, ka īstenībā arī vienatnē bērnam var būt ļoti interesanti!»
Marta: Sporta treniņi arī vasarā
«Maniem desmit un vienpadsmit gadu vecajiem puišiem trīs līdz četras reizes nedēļā arī vasarā ir airēšanas treniņi pāris stundu garumā. Līdz ar to vismaz viena aktivitāte viņiem jau ir. Pēcpusdienās dažreiz ieplānoju kādu pasākumu, kas notiek pilsētā vai apkārtnē, bet lielākoties dodamies uz mežu, pludmali vai rotaļu laukumiem. Blakus ir mežs un sporta stadions, līdz ar to viņi brīvi dodas savās gaitās, izbaudot savu bērnību, līdzīgi kā savulaik mēs paši. Nedaudz palīdz ome, ir ieplānotas arī nometnes, bet, ja to nebūtu, tāpat būtu labi.»
