Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izmantojot jebkādas jaunākās tehnoloģijas vai ierīces, vienmēr ir jādomā par bērna drošību tajās. Vecākiem var šķist, ka bērni, kas jau kopš mazotnes ir pieraduši pie tehnoloģijām un interneta plašajām iespējām, visu labi zina, taču realitātē bērni tikai uzskata, ka zina, kā izturēties pret ierīci un kā uzvesties interneta vidē.
Drošība viedierīcēs
Kiberdrošības eksperts Kārlis Bergmanis norāda, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš tā sauktajām gudrajām ierīcēm, piemēram, zīdaiņu monitoriem, gudrajām rotaļlietām, kas atļauj savienoties ar vecāka telefonu vai datoru (ar Bluetooth vai interneta palīdzību). «Jebkurai iekārtai vajadzētu nomainīt noklusējuma paroli, un, ja ir iespēja, tad arī jāpārsauc administratora konts. Tas neattiecas tikai uz bērnu lietām, bet visām gudrajām ierīcēm, ko var pieslēgt mājas tīklā, proti, arī temperatūras kontrolētājiem, asistentiem, robotiem, kas sūta bildes ar to, cik paklāju ir izsūknējuši… Dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, nezinām, cik stiprs ir signāls. Iespējams, kāds, kas dzīvo mums blakus, augšā vai zem mums, mēģina pieslēgties visam, ko redz, eksperimentē, strādā un pēta,» skaidro speciālists.
Citi lasa
Runājot par viedtālruņiem un planšetēm, pastāv tāda iespēja kā viesa jeb ciemiņa režīms (angļu val. guest mode). Tas ir speciāls papildu lietotājs, ko varam pieslēgt ierīcei. Protams, atkarībā no iekārtas var mainīties viesa pieslēgšanas soļi, taču to visu iespējams atrast ierīces ražotāja interneta mājaslapā, kur viss ir paskaidrots. Kāpēc ir tik būtiski pieslēgt šo opciju? «Viesa režīmā ir limitētas iespējas, lai lejuplādētu kādas programmas, mainītu iestatījumus, proti, tādējādi samazinām risku, ka nejauši kāds varētu instalēt ko tādu, kas bojātu vai varētu sabojāt ierīci,» stāsta eksperts, norādot, ka, piemēram, ESET Parental Control (pieejams un pieslēdzams tikai Android ierīcēm) ir visai ģimenei piemērota lietotne, kas palīdz sekot līdzi bērnu drošībai tiešsaistē. «Ar šo lietotni vecāki var kontrolēt bērna darbības – filtrēt piekļuvi tīmekļa vietnēm un lietotnēm, noteikt laika limitus (cik daudz laika bērns drīkst pavadīt pie ekrānierīces), kā arī vajadzības gadījumā ir iespēja noteikt ierīces atrašanās vietu. Šī funkcija ir īpaši aktuāla skolas vecuma bērniem, kas vieni paši iet uz skolu, pulciņiem, dodas mājās, – tas nozīmē, ka pieaug risks, ka telefonu varētu nozaudēt vai pat nozagt. Arī tad, ja bērns neierodas sarunātajā vietā noteiktajā laikā, pavisam viegli un ātri ir iespējams fiksēt, kur atrodas bērna ierīce. Šādu funkcionalitāti piedāvā daudzi ražotāji, piemēram, Google Family Link vai Samsung Kids Mode, turklāt tās ir vienkārši pieslēdzamas un lietojamas,» norāda Kārlis Bergmanis.
Lai ierīce kalpotu ilgi
Lai viedierīce kalpotu ilgi, mums pret to ir jāizturas saudzīgi – tieši tik vienkārši! Kārlis Bergmanis atzīst, ka ir ļoti svarīgi planšetdatoram vai viedtālrunim nodrošināt papildu aizsardzību, un šajā ziņā nekas labāks par ārējo korpusu vāciņiem nav izdomāts. «Šie vāciņi pasargās ierīci no triecieniem un ir radīti tā, lai piesaistītu bērna uzmanību (krāsaini, spīguļojoši, ar multfilmu varoņiem), lai mazajam nebūtu vēlmes to noraut vai noņemt. Protams, bērni neaizdomājas par viedierīču vērtību un aizsardzību. Neuzmanības dēļ sanāk kaut ko uzliet virsū viedtālrunim, uz tā uzkāpt vai uzsēsties. Tāpat ieteicams arī izmantot speciālo triecienizturīgo aizsargplēvīti, tādējādi ierīci pasargājot no netīrumiem un skrāpējumiem. Starp citu, šīs aizsargplēves nemazina ekrāna spilgtumu.»
Kontrole un ierobežojumi
«Uzskatu, ka pirmām kārtām ir svarīgi ierobežot un kontrolēt pie ekrāna pavadīto laiku. Laiks, ko bērns pavada ekrānierīcē, ir laiks, kad viņš nekomunicē ar vecākiem, draugiem, skolotājiem. Jā, viedierīce var būt izglītojošs instruments, bet tas nav trešais vecāks,» viedokli pauž Kārlis. Protams, bērnam pieaugot, kontrole var kļūt par sarežģītāku procesu, jo bērniem parādās personīgā dzīve, savi draugi, intereses, arī mazie noslēpumi. «It kā jau nav korekti visu laiku skatīties bērnam pār plecu. Piekritīsiet? Bet ko darīt? Vēl jāņem vērā, ka, tiklīdz bērniem parādās sava nauda (kabatas nauda vai paša nopelnīta), pieaug arī dažādi riski. Bērns ierauga kādu saistošu interneta reklāmu, neaizdomājoties un nenojaušot, ka tas var būt krāpniecisks piedāvājums. Vecākiem ir jārunā ar bērniem par šādām situācijām, iespējamajiem riskiem, paskaidrojot, uz ko skatīties, kam pievērst pastiprinātu uzmanību. Lai mēs visu laiku neskatītos pār plecu, ir iespēja nomainīt vecāku kontroles lietotni pret kādu mobilās drošības rīku, kas ir telefona antivīruss. Tādējādi būs drošība, ka netiks instalēts nevajadzīgais. Pievienotā vērtība ir tāda, ka mēs varam iekārtu attālināti nobloķēt un atrast.
Protams, tehniskajiem risinājumiem ir savi limiti, un pirmais solis vienmēr ir saruna un vienošanās, kādi ierobežojumi tiks noteikti, cik daudz vecāki zinās un cik daudz kontrolēs bērnam pieejamo saturu.»
Ieteikums: iegādājoties bērnam viedtālruni, būtiski viedtālruņa pamatkontos (iCloud, Google u. c.) norādīt bērna īsto vecumu, tas palīdzēs ierobežot bērna drošību internetā, bloķējot bērna vecumam nevēlamās vietnes, arī saturu, kas ir vardarbīgs, erotisks vai kaitīgs.
Ko darīt, ja vecākiem ar bērnu ir viena ierīce?
- Nopirkt atsevišķu
Ja ir kopīgota ierīce, ko vecāki izmanto gan darbam, gan privātajām lietām un dod arī bērnam, – Kārlis Bergmanis iesaka šādu scenāriju neizmantot. «Protams, viedtālrunis ir ierīce, kas prasa zināmu finansiālu ieguldījumu, bet mūsdienās pieejamo iekārtu klāsts un variantu skaits ir gana plašs. Protams, ar veselo saprātu domājot, bērnam nevajag jaunāko telefonu ar 1000 megapikseļiem, viņam pietiktu arī ar lietotu ierīci, kas maksā dažus desmitus eiro, bet funkcijas tik un tā pilda – ieiet internetā un apskatīt lietotnes varēs tāpat. Saprotams, ka gribēsies jaunāko, bet atkal – jāizvērtē, kāds ir zelta vidusceļš starp iespējamo un vēlamo!»
- Nesaglabāt paroles
Tomēr, ja vecākiem un bērnam ir viena ierīce, vecākiem ir jārēķinās ar papildu darbu – nekur nedrīkst automātiski saglabāt paroles. Katru reizi, kad ir vajadzība pieslēgties darba e-pastam, dokumentiem, vietnēm, arī e-klasei, parole ir jāievada no jauna. Tas, protams, nav ērti un rada sarežģījumus, bet ir droši. Lai gan mobilajās iekārtās kaitīgo programmu ir mazāk un, ja ir aktivizēts antivīruss, kontrole un pieslēgts limitētais jeb viesa režīms, uzbrukuma iespēja ir vēl mazāka, eksperts norāda: «Kiberdrošībā mēs strādājam uz šo vienu mazo iespēju, uz vienu atlikušo procentu, ka kāds tomēr var pamanīties uzlauzt ierīci, jo 100% drošība neeksistē. Ja notiek maz ticamais scenārijs, ka vīruss tiek iekšā, ja hakeris kaut ko uzlauž, tad vismaz paroles nebūs pieejamas.»
- Dublēšana
Rūpējoties par savu datu drošību, ieteicams failus dublēt. Savās viedierīcēs bieži glabājam svarīgu informāciju, nozīmīgus fotoattēlus, darba dokumentus, proti, dublēšana nodrošinās to, ka svarīgā informācija vienmēr būs drošībā. Datu dublēšana nav grūta, gandrīz jebkurš datu nesējs, kas ikdienā netiek izmantots un tiek pieslēgts iekārtām, tikai lai saglabātu kopiju, būs labs papildinājums drošībai.
Jāizglītojas pašiem un jāizglīto bērni
Ir daudz lielāka iespēja, ka mūs vai mūsu bērnu kāds vienkārši apkrāps, nekā iespēja, ka kāds tiešām uzlauzīs programmu vai ieliks viedierīcē vīrusu. Attiecībā uz mazākiem bērniem lielāks risks ir tieši bezmaksas spēles, kurās ir iespēja nopirkt papildu elementus par samērā mazu naudu. Šādā gadījumā palīdzēs jau pieminētais viesa režīms, jo bērnam būs ierobežotas iespējas veikt kādus maksājumus un pirkumus, kas nozīmē, ka izvairīsimies no nepatīkamiem un negaidītiem tēriņiem. «Savukārt attiecībā uz krāpniekiem (kas sastopami, piemēram, Facebook platformā un piedāvā zīmola drēbes ar 95% atlaidi), bulijošanu, kiberbulingu vai vienkārši aizvainošanu, pazemošanu, vecākiem pašiem par šīm tēmām ir kaut nedaudz jāizglītojas, lai izrunātos par tām ar bērnu. Arī uzņēmumos visas problēmas sākās ar cilvēku, kurš neatpazina kiberuzbrukumu, noklikšķināja uz nepareizās saites un pats ievadīja savus datus. Tas ir risks, ko diemžēl nevaram izslēgt,» skaidro tehnoloģiju konsultants Kārlis Bergmanis.
Vecākiem tāpat regulāri ir jāatgādina bērniem, ka internetā nekad nedrīkst publicēt savu telefona numuru, adresi, ar svešiem cilvēkiem nav jādalās informācijā par sevi vai saviem tuviniekiem. «Ļoti, ļoti svarīgs fakts, par ko mēdzam aizmirst, – reģistrēšanās interneta vietnēs un sociālajos tīklos (Draugiem.lv, Facebook, TikTok, Instagram un Twitter) ir atļauta tikai no 13 gadu vecuma. Protams, nevaram ierobežot katru bērna soli, ja lielākā daļa klasesbiedru šajos tīklos jau ir reģistrējušies, tomēr vecākiem ir būtiski izrunāt interneta lietošanas noteikumus. Pats noderīgākais ieteikums – nevis pieslēgt visas iespējamās kontroles opcijas, lai izvairītos no iespējamajiem apdraudējumiem, bet atklāti ar bērnu izrunāt visus iespējamos riskus un adekvāti reaģēt, ja bērns ir sastrādājis vai iekūlies kādās viedierīču nepatikšanās. Visa pamatā ir saruna un savstarpēja uzticēšanās. Ja bērnam ar vecākiem būs atvērtas attiecības un viņš jutīs, ka vecāki ir atbalstoši, tad visbiežāk nebaidīsies pastāstīt, ja kaut kas būs noticis ne tā. Bērnam ir jājūtas pārliecinātam, ka vecāki viņam palīdzēs problēmas atrisināšanā. Protams, ir arī organizācijas, kas rūpējas par medijpratības veicināšanu un drošību, un par šiem jautājumiem aizvien biežāk tiek runāts arī skolās,» uzsver Kārlis Bergmanis.
