Pēc pašlaik valstī pastāvošās kārtības, ģimenes ārstu bērnam izvēlas vecāki tuvu savai faktiskajai dzīvesvietai. Tā kā mazulim jau kopš dzimšanas paredzētas profilaktiskās apskates, dažādas analīzes, ģimenes ārsta un māsas mājas vizītes, pārbaudes pie ārsta praksē, ārstu ieteicams izvēlēties, vēl esot bērniņa gaidībās (no 29.–30. grūtniecības nedēļas). Tas gan ļaus nodrošināt visus minētos pakalpojumus, gan pasargās no lieka stresa, kāds var rasties, meklējot ārstu pēc mazuļa piedzimšanas.
Protams, ja ir kāds nopietns iemesls, kādēļ to nevar izdarīt, mazuli pie ārsta var reģistrēt arī pēc piedzimšanas. Tomēr to ieteicams darīt laikus.
Grūtniecības laikā bērniņam vēl nav ne personas koda, ne vārda, bet ārstniecības iestādē tiek aizpildīta speciāla vienošanās veidlapa reģistrācijai starp ārstu un mammu vai tēti (reģistrēties var arī, izmantojot portālu E-veselība).
Kur meklēt ģimenes ārstu?
Vispirms ieteicams vērsties dzīvesvietai tuvākajās ārstniecības iestādēs, poliklīnikās, veselības centros, kur ir ģimenes ārstu prakses, kam ir noslēgts līgums ar valsti. Lai gan ģimenes ārstam obligāti jāreģistrē visi, kas dzīvo viņa darbības pamatteritorijā, var gadīties, ka saņemsi atteikumu. Katram ārstam ir noteikta pamatdarbības teritorija: savs sektors, kā arī pacientu daudzums.
Jāņem vērā arī tas, ka par bērna ārstu var izvēlēties gan pediatru, gan ģimenes ārstu. Pediatri reģistrē bērnu līdz 18 gadu vecumam, un, kad sasniegts šis vecums, viņš jāpārreģistrē. Pediatriskās prakses gan veidojās vēsturiski – pašlaik to skaits ir samazinājies. Tagad lielākoties ir ģimenes ārstu prakses, kam jāreģistrē arī mazuļi. Tādēļ vecākiem par mazuļa reģistrēšanu jāinteresējas ģimenes ārsta praksē (māsiņai, ārsta palīgam, reģistratoram – arī viņiem viss būtu jāizskaidro un jāpalīdz).
Vai ģimenes ārsts var atteikties ņem mazuli uzskaitē, aizbildinoties, ka nav specializējies darbam ar bērniem?
Ja mazajam ir kāda specifiska slimība vai īpaši apstākļi, ārsts var ieteikt vērsties pie cita speciālista, bet tas jāizvērtē vecākiem kopā ar ārstu. Taču pamatot atteikumu tikai ar to, ka tas ir zīdainītis, – tā nevajadzētu būt! Ja vecākiem neizdodas mazulim atrast ģimenes ārstu vai ir citas grūtības ar reģistrēšanos, par to ieteicams informēt Nacionālo veselības dienestu, kas iesaistīsies un palīdzēs bērnam atrast ārstu.
Kad ārsts var nepiekrist reģistrēt bērnu savā praksē?
Atteikties reģistrēt bērnu var divos gadījumos. Viens – ja bērna dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas. Tomēr, ja vēlas, ārsts var piekrist arī šī bērna reģistrācijai, vienlaikus pabrīdinot, ka viņš, piemēram, nevarēs nodrošināt valsts apmaksātas mājas vizītes vai būs kādi citi apstākļi.
Otrs – reģistrāciju var atteikt, ja ģimenes ārstam jau ir pilna prakse (800 bērnu vai 1800 pieaugušo – šādu limitu noteicis LR Ministru kabinets).
Taču šis nosacījums attiecas tikai uz gadījumiem, ja vēlas reģistrēt bērnu, kas nedzīvo ārsta darbības teritorijā, bet neattiecas uz tiem, kas dzīvo ārsta darbības pamatteritorijā (deklarēta dzīvesvieta) un jau reģistrēto pacientu bērniem, vecākiem un laulātajam. Proti, ja mamma reģistrējusies pie ģimenes ārsta un viņai piedzimst mazulis, viņam reģistrāciju atteikt nedrīkst. Taču, ja ģimenes ārsta praksē reģistrēts vecākais bērns un piedzimst otrs, tas nav iemesls ārstam pieņemt arī otru bērnu.
Uzzināt ārstu sarakstu, pie kuriem vērsties un kuri nevar atteikt bērna reģistrāciju, var, zvanot uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 80001234. Pasakot informāciju par dzīvesvietu, speciālisti nosauks tās ārstu prakses, kas apkalpo noteikto teritoriju. Ja nav iespējas vai vēlmes zvanīt, var sūtīt e-pastu uz [email protected]. Tad ārstu saraksts tiks nosūtīts uz e-pastu.