Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jāsāk ar mācīšanos skaitīt
«Katram bērnam domāšanas procesa attīstība notiek atšķirīgi. Viens divgadnieks jau spēj uzdot dažādus filozofiskus jautājumus, bet cits vēl tikai mēģina virknēt pirmos vārdiņus. Tieši tāpēc arī vecums, kad bērns spēj izprast to, kas ir nauda, ir ļoti individuāls. Vidēji – no diviem trim gadiem,» skaidro psihoterapeite Anete Pope. «Vispirms mazajam iemācām saskaitīt dažādus priekšmetus. Piemēram, cik ābolu ir uz galda. Kad bērns ir iemācījies skaitīt, viņš jau pratīs uz galda salikt cipariņus pēc kārtas. Kad šīs prasmes bērnam ir skaidras, viņš ir gatavs pamazām apgūt salīdzināšanu – kas ir liels un mazs. Piemēram, pajautājam – kā tu domā, vai šis ābols ir lielāks par mandarīnu? Vai arī pastaigas laikā lūdzam pastāstīt, vai kaķis ir lielāks par mašīnu. Līdzko bērns jau saprot, ko nozīmē saskaitīt un salīdzināt, viņš ir gatavs sākt uzklausīt arī vecāku skaidrojumus par naudu.»
Izprast vēlmes un vajadzības
Psihoterapeite Anete Pope uzskata, ka ar bērnu svarīgi runāt arī par to, kas ir vēlmes un kas – vajadzības jeb nepieciešamība. «Katram bērnam ir atšķirīgas vēlmes – visbiežāk gan tās ir rotaļlietas vai našķi. Varam mierīgi paskaidrot bērnam – ja tu vēlies to skaisto lelli, tad mums par to jāsamaksā ar naudiņu.» Agrīnā vecumā bērnam nav pieredzes un zināšanu, viņam grūti paredzēt sekas nodomam. Tādēļ viņš būs spējīgs saprast, ja pacietīgi stāstīsim, ka viss, ko vēlamies nopirkt, ne vienmēr patiešām ir vajadzīgs. «Lūk, tu veikalā vēlējies, lai tev nopērku sarkanu mašīnu, bet tev mājās jau ir līdzīga. Un, ja mēs to nopirksim, tad šodien vairs nebūs naudiņas.» Šādas sarunas māca bērnam būt taupīgam un atbildīgam.
Spēlējam veikalos
«Lai bērns spētu izprast naudas nozīmi, var kopā ar vecākiem uzspēlēt veikalos, kur esam pārdevēji un pircēji. Tieši tas, ko bērns redzējis, cik apdomīgi vai neapdomīgi vecāki rīkojas ar naudu veikalā, viņš izspēlēs arī savās spēlēs,» uzsver Anete Pope. «Sākotnēji labāk, ja pārdevēja lomā iejūtas vecāks, jo viņš spēj organizēt un kopīgi ar bērnu saskaitīt un izskaidrot, cik jāmaksā par preci. Vizuālo lielumu, var ņemt par piemēru mazākiem bērniem – jo lielāka banknote, jo lielāka vērtība naudai. Ir lieliska rotaļa, kā bērnam attīstīt izpratni par monētu un papīra naudas zīmju vērtību atšķirību. Saliekam uz papīra naudas zīmēm dažādas monētas naudas zīmes vērtībā. Vēl varam parādīt, cik dažādi var samaksāt ar 20 centiem: saliekam 20 viena centa monētiņas kaudzītē un blakus – vienu 20 centu monētu. Ļoti noderīgi ir bērnam skaidrot, kā pazīt monētas. Darām tā: apvelkam monētu kontūras uz papīra un izkrāsojam tās dažādās krāsās. Lūdzam bērnam uzlikt uz konkrētās formiņas, piemēram, piecu vai desmit centu monētu utt. Šajā procesā svarīgi nosaukt, kāda ir monētas vērtība. Un ar laiku bērns jau būs gatavs sarindot monētas augošā secībā. Galu galā bērnam kļūs skaidrs – ja es kaut ko vēlos nopirkt, tad nauda ir precīzi jāsaskaita un jādod pārdevējai.»
Kā tērē naudu
«Kad esam bērnam sākuši skaidrot to, kas ir nauda, vislabāk, dodoties uz veikalu, parādīt, kā tas notiek reāli. Bērns redz, ka var būt dažādi – dažreiz mamma precīzi saskaita naudu, citreiz viņai izdod atlikumu. Par maksāšanu ar kredītkarti līdz septiņu gadu vecumam ir par agru runāt, tas bērnam vēl ir grūti saprotams. Būtu labi paskaidrot, ka naudu var iztērēt tikai vienu reizi – samaksājam noteiktu summu un pārdevēja mums nedod naudu atpakaļ, kā arī nopirkto preci nemaina pret kādu citu,» skaidro psihoterapeite. Vēl var izmēģināt viena eiro spēli. Esot veikalā, iedodam bērnam viena eiro monētu un lūdzam rūpīgi izvēlēties, ko viņš vēlas nopirkt. Tādējādi bērnam būs jāskaita līdzi, un viņš sāks apzināties naudas vērtību un tās ierobežotību. Varam jau mājās pirms došanās uz veikalu kopā ar bērnu plānot pirkumus un izveidot nepieciešamo preču sarakstu. Kopīgi vērojot produkta cenu, paskaidrojam, kas ir dārgāks, kas – lētāks. Vecākiem ikdienā noderīgi stāstīt par kopējo naudas tērēšanu. Piemēram, ja mēs vēlamies aizbraukt uz kino, tas nozīmē, ka mums ne tikai ir jāpērk biļetes, bet arī jāmaksā par transportu un varbūt arī par kādu našķi. Tādējādi bērns sāks saprast, kādēļ nav iespējams katru dienu doties izklaidēties ārpus mājas.
Nauda neaug kokā
«Būs brīdis, kad bērna prātu sāks nodarbināt jautājums – kur mammai un tētim rodas nauda? Parasti jau bērnudārzos mazos iepazīstina ar dažādām profesijām, bet par naudu nerunā. Profesija un naudas pelnīšana ir divas dažādas tēmas. Vecāku darbā reti kad bērns redz naudas saņemšanas procesu, tādēļ garās darba stundas diez vai sniegs iespaidu par darba procesu bērnam. Tomēr to varam bērnam izskaidrot – pastāstīt, ko darbā darām un par kādiem uzdevumiem saņemam algu. Lai bērnam būtu vieglāk to saprast, varam uzdot dažādus mazus mājas darbiņus, par kuriem samaksājam. Piemēram, par trauku mazgāšanu – 10 centus, putekļu slaucīšanu – 15 centus. Bērns varēs secināt, ka nav nemaz tik viegli naudu nopelnīt – ir jātērē laiks un jāpieliek pūles. Šādi pienākumi attīstīs atbildību un pienākuma izjūtu,» skaidro psihoterapeite.
Būtu vēlams bērnam godīgi pastāstīt, cik mēnesī nopelnām un cik tas ir daudz salīdzinājumā ar rotaļlietām, ko mazais vēlas. Bērna vēlmes ar katru gadu kļūst lielākas, un, iespējams, viņš kaut kad sastapsies ar to, ka vecāki nevar kaut ko nopirkt.
«Jaunākā vecuma bērniem tomēr vēl nav pilnībā izveidojusies izpratne pat to, kas ir lēta prece un kas – luksusa, tādēļ izglītojošā loma jāuzņemas bērna tuvākajiem cilvēkiem. Svarīgi, kādas ir ģimenes vērtības, varbūt ne vienmēr dārgāks un skaistāks ir labāks. Un vai ar to dārgāko bērns jutīsies laimīgāks ilgtermiņā? Varam mēģināt mazajam likt novērtēt un justies priecīgam un laimīgam par to, kas viņam jau ir,» uzsver psihoterapeite Anete Pope.
