Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmais gads
Pirmajā dzīves gadā galva mazulim ir smagākā ķermeņa daļa, tāpēc, bērnam krītot, tā vienmēr iet pa priekšu – tātad cieš visvairāk.
Visbiežāk galvas traumu pirmajā gadā bērns gūst, kad sāk velties, tad arī noveļas no gultas, pārtinamā galda, citām virsmām.
Tā kā zīdainim vēl ir mīksta galva, bīstams viņam var būt jebkurš augstums – pat krītot no 30–40 centimetru augstuma, mazulis var gūt nopietnu traumu. Līdz ar to vecāku ziņā ir radīt apstākļus, lai bērnam būtu mazāk iespēju traumēt sevi. Tas nozīmē drošu vidi gan mājās, gan ārā – bērns vienmēr jāpiesprādzē gan sēžamajā krēsliņā istabā, gan sēžamratos, ejot pastaigā, gan braucot automašīnā. Tāpat būtiski, kā bērns guvis traumu un uz kādas virsmas kritis. Krītot uz mīksta seguma vai zemes, trauma būs vieglāka nekā tad, ja mazais nokritīs uz flīžu grīdas vai asfalta. Tāpat, ja bērns krīt no rokām, viņu izdodas saķert aiz kājas, bet viņš tik un tā nokrīt zemē un sasit galvu, kritiens un sitiens būs daudz mīkstāki nekā tad, ja viņš uzreiz būtu izkritis no klēpja.
Citi lasa
Jo mazāks bērns, jo grūtāk izvērtēt viņa stāvokli, tāpēc jebkura galvas trauma uzskatāma par nozīmīgu. Līdz ar to visās situācijās ieteicama ārsta konsultācija.
Sarkanās līnijas
Pirmajā gadā mazulis par savām sajūtām neko nevar pastāstīt, tāpēc jāievēro sarkanās līnijas, kuras pamanot noteikti jādodas pie ārsta.
- Ja bērns histēriski raud un viņu nevar nomierināt kā parasti, piemēram, paglaudot, parunājot.
- Ja bērns pēc kritiena vemj.
- Ja strauji, apmēram stundas laikā, parādās puns, īpaši, ja tas ir lielāks par pieciem centimetriem jebkurā virzienā (uz āru, platumā).
- Ja bērns zaudē samaņu vai pēc traumas uzvedas neparasti – kļūst ļengans, pārāk niķīgs, guļ tad, kad parasti neguļ.
Varbūt kompresi?
Jebkurš kritiens, arī tāds, kas sākumā nešķiet nopietns, var kaut ko nozīmēt, tāpēc bērns jāvēro. Kā viņš uzvedas tieši pēc traumas, apmēram stundu pēc tās, divas stundas pēc tās. Pastāv vēlīni simptomi, kas neparādās uzreiz, piemēram, divas stundas pēc galvas sasišanas bērns var kļūt miegains, pēc četrām stundām – sākt vemt. Tas var liecināt gan par vieglu, gan smagu traumu, tāpēc labāk doties pie ārsta un pārbaudīt, nevis gaidīt.
Dažkārt vecāki uz sasituma vietas mēdz likt aukstu kompresi (marlītē satītus ledus gabaliņus, aukstā ūdenī samitrinātu drāniņu, aukstu karoti).
Vēsa komprese var mazināt pietūkumu, taču, ja bērnam ir liels puns, nav ko riskēt, jābrauc pie ārsta.
Reizēm vecāki dod bērnam pretsāpju medikamentus, kas mazina sāpes. Taču ar medikamentiem jābūt uzmanīgiem, jo tie maskē sāpes, bērnam it kā kļūst labāk, tomēr trauma ir un paliek. Tāpēc, ja dod medikamentu, tāpat jāvēro, vai bērns uzvedas kā parasti, vai rokas un kājas kustina normāli, – jebkura sūdzība var liecināt par nopietnu traumu. Tāpat svarīgi atcerēties: mierinot bērnu, viņu nedrīkst kratīt. Tas nav veselīgi veselam bērnam, nemaz nerunājot par mazuli, kurš nupat guvis traumu.
Staigātāji un skrējēji
Jo lielāks bērns, jo viņam anatomiski vairs nav tik plaša vieta starp smadzenēm un kaulu – tas nozīmē, ka jebkurš sitiens būtībā ir tiešs sitiens pa smadzenēm. Lielākam bērnam sarkanās līnijas ir līdzīgas kā mazajam, un viņš spēj pastāstīt par savām sajūtām.
Reizēm gan bērns dabū ar šūpolēm pa galvu un apgalvo, ka viss kārtībā. Taču, ja vecāki redz, ka viņš sēž un šūpojas, tukšu skatienu veras tālumā, skaidrs, ka nekas nav kārtībā.
Galvas traumas gadījumā arī lielākam bērnam var būt izmainīta uzvedība, vemšana, apziņas traucējumi, tāpēc vecākiem jāvēro arī lielāks bērns. Tāpat viens ir, ja bērns, no tupus pozas ceļoties augšā, atsit galvu pret galda malu, bet pavisam kas cits, ja viņš ietriecas tai pašā galda malā, skrienot vidēji ar sešiem kilometriem stundā, – tas ir pietiekami liels spēks, pat lai salauztu kaulu!
Vai ir kāda nozīme, kur bērns dabū sitienu? Ja bērns sasit pieres daļu, var gūt lūzumu, jo šajā galvas daļā ap pieres blakusdobumiem kauli ir plānāki, nav tik blīvi kā sānos jeb deniņu vai paura rajonā. Krītot atmuguriski (piemēram, apgāžoties ar krēslu), būtībā nav iespējams gūt mazu traumu, jo bērns saņem lielu triecienu.
Kā apturēt asiņošanu?
Asinis satrauc daudzas mammas, tomēr reizēm asiņošana nebūt neliecina par nopietnu traumu. Piemēram, skalps ir ļoti labi apasiņota vieta, tāpēc jebkura brūce šajā vietā ļoti asiņos.
Virspusēju un redzamu asiņošanu nepieciešams apturēt – ar tīru marli vai citu drāniņu vieglu spiež uz brūces, kamēr asiņošana mitējas. Uz svaigas brūces nebūtu ieteicams smērēt kādu līdzekli, izņēmums var būt brūces patīrīšana ar ūdeņradi, taču tas bērnam parasti nav patīkami. Ja asiņošana ir izteikta, pat ja brūce nav dziļa, visticamāk, tā jāšuj.
Ja brūce ir plēsta un lielāka par pieciem centimetriem – arī tas ir sarkanais karogs, kas nozīmē, ka noteikti jādodas pie ārsta. Jāņem vērā arī tas, ka bērnam var būt iekšēja asiņošana, un to var konstatēt tikai mediķis.
Smadzeņu satricinājums
Ja bērns guvis smadzeņu satricinājumu, tas nozīmē, ka strukturāli ar smadzenēm viss kārtībā, bet to disfunkcijas dēļ bērnam var būt reiboņi, slikta dūša, vemšana. Smadzeņu satricinājums var būt ļoti viegls, ar īslaicīgiem simptomiem, kas neatkārtojas, līdz ar to nav nepieciešama ārstēšana. Vidēji smags smadzeņu satricinājums ir bez samaņas un atmiņas zuduma, taču bērnam var sākties galvas sāpes, reiboņi un vemšana, un tad nepieciešama ārsta konsultācija. Ja bērns pēc galvas sasišanas bijis apdullis, zaudējis samaņu vai atmiņu, tas ir smags smadzeņu satricinājums, un neatliekamā palīdzība jāsauc nekavējoties.
Smagākas traumas gadījumā bērnam var asiņot deguns vai ausis – ja redzama asiņošana no vietas, kas netika sasista, nekavējoties jādodas pie ārsta vai jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
