Tā, protams, biju es… Konfektes gan biju sarūpējusi, taču svētdienas vakarā, midzinot mazo meitu, aizmigu kopā ar viņu un par neieliktajām konfektēm atcerējos vien nākamajā rītā, kad izdzirdu mašīnas durvju klaudzoņu, bērniem un vīram prombraucot. Sapratu, ka nepatikšanas… Vīrs apstiprināja, ka bērni esot bijuši satriekti. Viena meita pat nav gribējusi iet uz skolu, jo visi bērni stāstīšot, ko viņiem atnesis rūķis, bet viņai nebūšot ko teikt…
Sapratu, ka man ne tikai jālabojas, bet arī jāsarūpē kaut kas ar uzviju!
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨











































































