Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mēdz teikt, ka cīņa pašam ar sevi esot vissarežģītākā. Zviedru kravas auto sacensību leģenda Boije Ovebrinks 2012. gadā ar īpašu hibrīda kravinieku Mean Grean iekļuva rekordu grāmatā, uzstādot ātruma rekordu. Ātri vien tapa skaidrs, ka gulēšana uz lauriem titulētajam braucējam nebija prātā.
Dažus gadus vēlāk tika radīta vēl dinamiskāka un neprātīgāka Volvo kravinieka versija, kurai dots kaujiniecisks vārds – The Iron Knight. Bijušajā Zviedrijas ziemeļu lidlaukā Ovebrinkam izdevās vienlaikus pārspēt divus paša uzstādītos pasaules ātruma rekordus. 4,5 tonnas smagais kravinieks 500m distanci veica 13,71 sekundē (vidējais ātrums 131,29 km/h), bet 1000 km sprints ilga tikai 21,29 sekundes (vidējais ātrums 169 km/h). Maksimālais ātrums zemajos lidojumos var sasniegt superauto cienīgus 287 km/h. Mums par pārsteigumu, rekordists kādā rudenīgā dienā ieradās Latvijā, lai saujiņai ļaužu piedāvātu iepazīties ar tehnoloģiju sasniegumu aci pret aci.
Ropažu novada 333 trases līkločos esam traukušies ar Porsche Cayman GT4 Clubsport un citiem neprātīgiem agregātiem, taču šī pieredze bija pavisam atšķirīga. Šī bija pirmā reize, kad izmantojām kāpnes, lai ieraustos sporta spēkrata salonā. Neparastāk nemēdz būt.
Viss notiek teju vāciski punktuālā garā. Vairāku meistaru apkalpe nemitīgi uzrauga auto tehnisko stāvokli, citi nostabilizē auto, lai tas neizkustētos no vietas, bet vēl kāds palīdz potenciālajiem blakussēdētājiem uzvilkt ķiveri un pieveikt pakāpienus.
Ieraušoties no stiklšķiedras veidotajā kabīnē, apsēžamies sacīkšu kausveida sēdeklī, ar daudzpunktu jostām kārtīgi tiekam piesprādzēti. Salonā ir pats iztikas minimums – divi sēdekļi, drošības karkass, svarīgākās mērierīces un robusts panelis ar dažiem slēdžiem, kuri saprotami vien pašam vadītājam. Elektronika izmantota minimāli, lai mazinātu svaru. Brīdī, kad pirmie iespaidi gūti, paceļam īkšķi un brauciens var sākties.
Tiklīdz pametam starta līniju, aiz mums paliek iespaidīgs kvēpu mākonis no 13 litru dīzeļdzinēja. Uzreiz gribas izmest kādu joku par kvēpu filtru, EGR vārstu vai citām mūsdienās ierastajām ekoloģijas tehnoloģijām, kuras šis superkravinieks nekad nav redzējis, taču salonā valda pamatīgs troksnis. Sēžot blakus omulīgajam vīram, kuram sacīkšu braukšanā ir vairāk nekā 30 gadu pieredze un savā dzīvē viņš jau paspējis uzstādīt piecus ātruma rekordus, savā galvā cenšamies rast atbildi – vai kravas auto tiešām var būt tik ātrs? Tiklīdz iznirstam no lielā ovāla un izbraucam garākās taisnes sākumā, viss ķermenis saņem atbildi.
Kā braucošs debesskrāpis tas neticami strauji ieskrienas 333 trases taisnākajā posmā, atmiņā atsaucot sajūtas, kas raksturīgas lidmašīnas ieskrējienam uz lidostas skrejceļa. Ja lidmašīnas ieskriešanās un pacelšanās daudziem ir prātam neizskaidrojams process, tad The Iron Knight brutālais paātrinājums ir tikpat neracionāls. Trases seguma īpatnību dēļ pilots no jaudas dzīlēm izmantoja vien daļu, pretējā gadījumā arī mēs sāktu pacelšanās procesu.
The Iron Knight veiktspēja slēpjas zem masīvās virsbūves. Tam ir ievērojami pārveidots 13 litru Volvo dīzeļdzinējs (D13) ar ūdens starpdzesētāju un četriem turbokompresoriem. Tas viss sajūgts ar i-Shift divsajūgu transmisiju, kas ļauj nezaudēt griezes momentu pārnesumu pārslēgšanas brīdī. Sajūgs ir stiprināts (diski un piespiedplātnes veidotas no materiālu sakausējuma), taču visādi citādi pārnesumkārba ir tā pati, kas uzstādīta sērijveidā ražotām Volvo FH kravas automašīnām. Šāds komplekts spēj attīstīt 2400 ZS jaudu un neticamu 6000 Nm griezes momentu. Jaudas un svara attiecība ir 0,5 ZS/KG, bet ieskrējiens līdz 100 km/h ir vienlīdzīgs ar FERRARI 360 Modena – 4,6 sekundes.
Virsbūves sānu paneļos iestrādāti lieli gaisa ieplūdes kanāli, kas nodrošina dzinēja dzesēšanu. Lai arī cik sekmīgi Volvo Trucks inženieri būtu centušies izspiest maksimālo potenciālu no dīzeļdzinēja un padarītu jaudas novadi pēc iespējas efektīvāku, masīvais kravas auto ar zemi saskaras vien pavisam nelielā laukumā. Tas nozīmē, ka liels vezums šajā procesā būs jānes tieši riepām, lai nodrošinātu maksimālu saķeri un spētu izturēt attīstīto griezes momentu. Tam uzstādītas Goodyear formas riepas ar ļoti neparastu izmēru – priekšā 315/70 R22.5, bet aizmugurē 495/45 R22.5. Tās veidotas uz standarta kravas auto riepu bāzes, izmantojot īpaši izstrādātu protektora sastāvu un zīmējumus.
Šī nav tikai izrāde vien. Līdzīgi kā Formula 1 tehnoloģijas pēc laika nonāk arī sērijveida ražošanas automašīnās, arī šeit atsevišķi risinājumi nonāks līdz satiksmē izmantojamajiem kravas auto. Uz jautājumu, cik šāds monstrs uz riteņiem maksā, komandas pārstāvis tikai apstiprināja mūsu aizdomas – ellīgi dārgi.
