Soli priekšā krāpniekiem: kā nenonākt hakeru nagos un neatdot viņiem naudu

Kā neuzķerties uz viltus vietnēm?

Jau pirms autentificēšanās ar bankas vai citiem datiem vērts pievērst uzmanību, kas tā ir par vietni. Proti, kāds ir domēna vārds jeb tīmekļvietnes nosaukums. Lai to atrastu, interneta adrešu joslā esošais teksts jālasa kā ebrejiem – no labās puses uz kreiso.

Patiesais adreses nosaukums jeb domēna vārds ir aiz pēdējās slīpsvītras. Tas sastāv no vairākām daļām, kas šķirtas ar punktiem. Piemēram, swedbank.lv domēna nosaukumā .lv apzīmē valsts kodu vai domēna tipu (tur var būt arī .com, .us, .eu, .org u. c.), bet swedbank – galveno organizācijas domēna vārdu. Aiz swedbank virzienā uz kreiso pusi varētu būt arī citi vārdi, kas atdalīti ar punktiem, un tie tad būtu apakšdomēni, piemēram, login.safety.swedbank.lv.

Krāpnieku izveidotās lapās oficiālos un pazīstamos nosaukumus mēdz ierindot apakšdomēna vietā (tā vedinot uzticēties), bet īstajā domēna vietā atklāsies krāpnieku izveidotā lapa, piemēram, https://www.google.com/search?q=swedbank.lv.maldinatajs.com.

Agrāk, vērtējot interneta vietnes drošību, mēdza fokusēties uz saites sākumā redzamo burtu savienojumu http vai https jeb hipersaites protokolu. Mēdza uzskatīt, ka http ir nedrošās, bet https – drošās interneta vietnes, taču tas ir mīts. Https nozīmē tikai to, ka savienojums ar vietni un ierīci ir šifrēts un datus nevar pārtvert un ieraudzīt kāds cits, piemēram, hakeris, bet tas neko neliecina par to, vai vietne ir veidota ļaunprātīgi vai nav.