Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Zaļā brīvība» uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai katru pieejamo eiro investētu vietējā atjaunīgajā enerģijā – gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanā. Jau pašlaik Latvijā ir pieejami daudzveidīgi tehnoloģiskie risinājumi, lai šādi saražotu enerģiju arī uzkrātu un balansētu.
Tikko publicētā pētījumā, ko izstrādājuši programmas «Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā» eksperti, secināts – ir liela iespējamība, ka līdz 2030.gadam dabasgāzes patēriņš būs uz pusi mazāks, salīdzinot ar 2021.gada patēriņu. Eksperti prognozē, ka līdz ar zaļā ūdeņraža attīstību dabasgāzes patēriņa samazināšanās iespējama pat vēl lielākā apmērā.
Latvijas dabasgāzes patēriņš ir relatīvi neliels un, salīdzinot ar 2021.gadu, šis patēriņš ir vēl būtiski samazinājies. Ar kaimiņvalstu – Lietuvas un Somijas – esošajām LNG termināļu kapacitātēm ir pilnīgi pietiekami, lai šāda apjoma patēriņu nosegtu. Bez tam Latvijas rīcībā ir Inčukalna dabasgāzes krātuve, kas šo sadarbību varētu padarīt visām iesaistītajām pusēm izdevīgu, tā nodrošinot to, ka kaimiņvalstis ņem vērā arī Latvijas intereses, plānojot un rezervējot attiecīgās importētā un regazificētā LNG kapacitātes.
Citi lasa
Aptuvenais kopējais Somijas un Baltijas valstu dabasgāzes patēriņš 2021.gadā bija nedaudz virs 66 teravatstundām (TWh). 2022.gadā patēriņš būtiski samazinājās – Latvijā pat aptuveni par trešdaļu – un nav paredzams, ka tas atjaunosies 2021.gada līmenī. Esošo LNG termināļu (Klaipēda un Inkoo) kapacitāte ir nedaudz virs 100 TWh.
Īstenojot Klaipēdas termināļa paplašināšanu 2026.gadā, šī kopējā kapacitāte var pieaugt līdz 126 TWh bez Skultes projekta īstenošanas. Ietverot aprēķinos Poliju, ar šī brīža esošajām reģiona kapacitātēm nav pietiekami. Taču, ņemot vērā Polijā plānoto jauno termināļu izbūvi, tuvākajā nākotnē reģionālais LNG nodrošinājums būs pietiekams, skaidro «Zaļā brīvība».
«Stratēģiska iecere izmantot dabasgāzi līdzšinējā apmērā arī nākotnē noteikti nav Latvijas iedzīvotāju interesēs. Nav vairs 20.gadsimts, atjaunīgās enerģijas ieguves tehnoloģijas strauji attīstās, un tas vienkārši ir tuvredzīgi – attīstīt infrastruktūru, kurai drīz jākļūst liekai, īstenojot virzību uz klimatneitralitāti,» uzsver biedrības «Zaļā brīvība» pārstāve Lilija Apine.
Lai netiktu apdraudēta valsts energodrošība, biedrība aicina valdību izstrādāt plānu, kā atteikties no dabasgāzes lietošanas pakāpeniski.
Šajā pārejas periodā «Zaļā brīvība» iesaka Latvijas dabasgāzes nodrošinājumu plānot reģionālā līmenī, ciešā sadarbībā ar Lietuvu un Somiju – it īpaši ņemot vērā janvāra sākumā medijos izskanējušo informāciju par Klaipēdas LNG termināļa paplašināšanos. Biedrība uzsver – ja Skultes LNG termināļa attīstība turpināsies, tas vienalga nevarēs sniegt savu ieguldījumu ne šajā un ne nākamajā ziemā, kas ir viskritiskākās no enerģētiskās drošības viedokļa – jo tiks nodots ekspluatācijā tikai 2024.gada rudenī.
Kad valdība lēma par nacionāla interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, tā balstījās uz informatīvo ziņojumu, kas tika sagatavots, balstoties uz «Pricewaterhouse Coopers» veikto tehniski ekonomisko izvērtējumu. Tomēr ne pašam izvērtējumam, ne informatīvajam ziņojumam nav publiskas piekļuves, arī vides interešu aizstāvības organizācijām nav bijusi iespēja ar to iepazīties. Tas rada bažas par to, ka steigā, enerģētiskās krīzes aizsegā, iespējams, tiek atbalstīts projekts, kas Latvijas sabiedrībai ilgtermiņā nav labvēlīgs, brīdina «Zaļā brīvība».
Biedrība «Zaļā brīvība» uzskata, ka sava LNG termināļa izveide nav nepieciešama Latvijas energodrošībai. Aizbildinoties ar enerģētisko neatkarību, tiek virzīts ekonomisks projekts, kura mērķis ir gūt peļņu, potenciāli piegādājot gāzi arī Polijai un citām Centrāleiropas valstīm. Ja valsts finansiāli ieguldītu šāda termināļa izveidē, tad būtu spiediens šo investīciju attaisnot, kas var radīt motivāciju šo infrastruktūru izmantot pēc iespējas ilgāk. Pat tad, ja valsts ar finansiālu atbalstu nolems neiesaistīties, taču ļaus šim projektam tikt īstenotam vai pat sniegs kādas garantijas, radīsies privāts lobijs, kura intereses tiks pastāvīgi aizstāvētas.
Savukārt tas rada risku, ka valsts nepietiekami investēs atjaunīgo enerģiju nozarē, tā bremzējot Latvijas attīstību.
Lai arī cik ekonomiski pamatots Skultes projekts būtu, sašķidrinātā dabasgāze nekad nebūs tik lēta, kāda bija dabasgāze no Krievijas. Šis ir brīdis, kad var skaidri nospraust mērķi doties uz maksimālu enerģētisku pašpietiekamību, izmantojot vietējos atjaunīgos resursus un attīstot elektroenerģijas starpsavienojumu infrastruktūru ar citām Eiropas valstīm, iesaka biedrība «Zaļā brīvība».
Kā ziņots, pagājušā gada septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas (EM) virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.
Valdība sākotnēji uzdeva EM padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi «Skulte LNG Terminal» Saulkrastos un SIA «Kundziņsalas dienvidu projekts» Rīgā, bet vēlāk vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu LNG terminālim Saulkrastos.
«Skulte LNG Terminal» reģistrēta 2016.gadā. «Skulte LNG Terminal» mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% «Skulte LNG Terminal» akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS «Virši-A».
