Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par neuzticības izteikšanu nobalsoja 30, savukārt 52 parlamentārieši nobalsoja pret.
Minēto likumprojektu iepriekš iesniedza vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti.
Par šo jautājumu Saeimas deputāti šodien debatēja vairākas stundas. Garāko uzrunu deputātiem teica parlamentārietis Aldis Gobzems, kurš ir viens no lēmumprojekta iniciētājiem.
Gobzems gandrīz stundu bez pārtraukuma kritizēja Viņķeles lēmumus veselības ministres amatā, kā arī kopīgo veselības aprūpes politiku Latvijā. Gobzems bija sagatavojis arī Viņķeles politisko gaitu dosjē, stāstot par viņas darbošanos dažādās partijās un par startiem vēlēšanās. «Ilze Viņķele maina politiskās krāsas kā zeķubikses. Varam runāt par daudzām Viņķelēm. Viņķele kā hameleons pielāgo politiskās nokrāsas savam pašlabumam. Nesekmīga startēšana vēlēšanās ir Viņķeles firmas zīme,» teica politiķis.
Gobzems asi kritizēja pietiekama valsts atbalsta trūkumu onkoloģijas un citu saslimstību pacientiem. Tāpat viņš uzsvēra, ka ministre kopā ar valdību ir pievīlusi mediķus un citus nozares pārstāvjus, nepildot iepriekš dotos solījumus.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) akcentēja, ka neviens Saskaņas deputāts nav parakstījis demisijas pieprasījumu, jo uzskata, ka visa valdība ir atbildīga par likumu pildīšanu. «Pirmkārt, par to ir atbildīgs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Viņķele vismaz piedāvāja, kur meklēt naudu,» teica politiķis.
Deputāts norādīja, ka Viņķeles pienākums ir pildīt likumus, neskatoties uz koalīcijas un valdības norādījumiem. «Jūs esat līdzatbildīga par likumu nepildīšanu, tāpat demonstrējot necieņu Saeimai, likumiem un Satversmei,» secināja Dombrovskis, uzsverot, ka Saskaņai neatliekot nekas cits, kā atbalstīt Viņķeles atstādināšanu.
Politiķis Māris Kučinskis (ZZS) atklāja, ka par Viņķeles demisiju nebalsos. «Tas tā nevis tāpēc, ka šodien man ir dzimšanas diena un tāpēc cilvēki jūtas ārkārtīgi labsirdīgi [..], bet tam ir divi iemesli. Manā skatījumā, laiks vēl mums pastrādāt ir, jo patiesībā neviena valdība nav kritusi un neviens ministrs nav kritis no ārpuses. Mēs jau varam runāt un norādīt, bet problēmas un krīzes sākas iekšienē, kad vairs netiek ar kaut ko galā – vai nu katrs atsevišķi vai visi kopā,» teica deputāts, piebilstot, ka otrs iemesls saistīts ar to, ka opozīcijai nav reālu iespēju atlaist ministri balsu trūkuma dēļ.
Vienlaikus Kučinskis kritizēja Viņķeles lēmumu atteikties no iepriekšējās valdības soļa par veselības pakalpojumu grozu ieviešanas, uzsverot, ka tieši ar šo soli ministre, viņaprāt, ir iznīcinājusi iespējas sakārtot veselības aprūpes sistēmu.
Opozīcijas deputāts Valērijs Agešins (S) akcentēja, ka, piemēram, Liepājas pilsētā vēl aizvien nav pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi bērniem līdz 18 gadiem. Un vairāku gadu garumā, lai saņemtu valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus, liepājnieki ar bērniem dodas uz citām Latvijas pilsētām – Grobiņu, Kuldīgu, Ventspili vai pat uz citām valstīm. Viņš uzsvēra, ka daudziem cilvēkiem Latvijā nav iespējas vērsties pie privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, jo tam trūkstot naudas.
Agešins sacīja, ka ir skaidrs, ka parlamenta vairākums «koalīcijas stabilitātes vārdā vai citu iemeslu dēļ neatbalstīs neuzticības izteikšanu» Viņķelei.
Aizstāvēt Viņķeli un viņas darbu ministres amatā, tribīnē kāpa virkne partiju apvienības Attīstībai/Par! deputātu, katram izceļot noteiktu ministres darba jomu, kur, viņuprāt, veikti uzlabojumi.
Kā ziņots, šodien pie Saeimas notikusi veselības aprūpes darbinieku protesta akcija. Akcija rīkota, jo Saeima 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020. gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.
Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija Viena diena bez ārstniecības personāla nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi.
