Vasaras mājas ziemas brīvdienas

Veca koka māja

Tas, šķiet, ir labākais vasaras mājas variants, jo nekāda īpaša mājas ieziemošana nav nepieciešama. Koka mājām galvenokārt ir dēļu grīdas, zem kurām – zeme. Tā zem mājas nesasalst, turklāt siltums, ko zeme izdala, caur grīdu ienāk telpās un uztur gaisa temperatūru ap plus 5 grādiem. Svarīgi ir nodrošināt mājā gaisa cirkulāciju. Šādā nolūkā ieteicams atstāt vaļā skursteņa šahtu.

Vai laiku pa laikam vajag atbraukt un māju izkurināt? Nē! Tas pat nav vēlams. Ja māja jau ir atdzisusi un to mēģina strauji sakurināt, no temperatūras izmaiņām var rasties mitrums, kas, vēlāk atdziestot, izraisa pelējumu. Turklāt parasti sakurināt tā, lai istabā ir gana silti, nav nemaz tik vienkārši – tikai nākamajā dienā māja ir iesilusi.

Vecai koka mājai neder arī reizi nedēļā kurināšanas režīms. Ja māju tomēr iekurina, tad tai jāļauj atdzisti pakāpeniski un noteikti jānodrošina ventilācija. Piemēram, arī pirti kādreiz mēdza kurināt reizi nedēļā, taču labu klimatu pirtī nodrošināja laba ventilācija – apmēram kvadrātmetru liela lūka griestos –, kurinot to aizvēra ciet, bet otrā dienā caurumu atvēra, lai mitrums tiek ārā. Sakurinātai mājai pietiks, ja atstās vaļā kaut vai bēniņu lūku.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Slavenību bērni

FOTO: Džemmas Skulmes mazdēls atklāj savdabīgu izstādi. Parāda visu, ko prot!

Santa.lv

Slavenības

«Ne gaidību laikā, ne pēc meitas piedzimšanas nav palīdzējis finansiāli.» Dita Grauda atklāti par attiecībām ar Mr. Kauliņu

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Veca mūra māja

Šādas mājas ieziemošanai arīdzan nekas speciāls nav jādara – jāļauj mājai lēnītēm atdzist un gaidīt pavasari. Mēģinot mūra māju ziemā kurināt, tai var iziet tik plāni kā cilvēkam, kurš aukstā laikā te pabrauc siltā mašīnā, te izkāpj ārā salā, te atkal brauc mašīnā – no tādām temperatūras svārstībām var ļoti ātri saslimt, tikai mājai atšķirībā no cilvēka piemetas cita kaite – pelējums. Lai māju sakurinātu, nāksies krāsni kurināt pāris nedēļu. Tiklīdz istabā temperatūra celsies, mūri kļūs mitri, un, ja uz tiem būs kāds organisks materiāls – tapetes, koks –, tas sāks pelēt.

Arī saule, ja tā iespied dziļi istabā, aukstai mājai var kaitēt, izmainot iekštelpu temperatūru. Ja mājā ventilācija ir slikta, labāk biezos aizkarus turēt aizvilktus – pirmkārt, tie pasargās no istabas pārlieku uzsilšanas saulainās dienās, otrkārt, izstieptos aizkaros nekrāsies mitrums un tos neapdraudēs pelējums.

Jauna māja

Māja, kas būvēta no mūsdienu materiāliem, nav īsti piemērota kā vasaras māja, tādēļ to nedrīkst atstāt bez apkures! Materiāli uzņem mitrumu, ārā tas netiek, un māja kļūst par ideālu vidi, lai tajā augtu un vairotos dažādas sēnītes. Šādā mājā gaisa temperatūrai pastāvīgi jābūt vismaz ap plus 8 grādiem. Ja nu tomēr māju izmanto kā brīvdienu māju, tad jāatstāj ieslēgts kaut vai elektriskais sildītājs, parūpējoties par drošinātāju.

Ja būvē māju vai iegādājas jaunbūvi, kuru plāno izmantot tikai vasarā, ļoti jāpārdomā, kā pareizi ierīkot ūdensvadu un kā tiks nodrošināta optimālās temperatūras uzturēšanā ziemas sezonā.

Lieta ir vēl nopietnāka, ja mājā ir ievilkts ūdensvads, – tad sildelementu vēlams novietot tuvāk komunikācijām, lai caurules neaizsalst. Ūdens no sistēmas jāizlaiž, bet pilnībā tas var neizdoties, jo, iespējams, caurulei ir kādi leņķi, kur ūdens tomēr aizķeras. Var uzstādīt arī automātisko sildelementu – tajā ir relejs, kas nodrošina ieslēgšanos plus piecu grādu temperatūrā. Vēl viens variants – uzstādīt sildelementu ar taimeri, kas naktī strādā, bet dienā izslēdzas. Izmaksas sildītājam nebūs lielas, ja temperatūra telpā tiks uzturēta ap plus 10 grādiem, toties ēka būs sausa, un tad, atbraucot brīvdienās, uzsildīt māju līdz plus 20 grādiem nebūs grūti. 

Ko darīt ar drēbēm?

Ja apģērbs vai citi tekstila izstrādājumi uz ziemu paliks skapī, tie, visticamāk, pavasarī nelāgi odīs pēc mitruma vai pat pelējuma. Saprātīgi būtu šādas lietas skapī neturēt, bet gan nest uz bēniņiem.

Var, protams, arī izkarināt turpat istabā, ja vien telpā nodrošināta vēdināšana. Atceries – skapim noteikti nevajadzētu atrasties pie mājas ārējās sienas!

Drošības minimums

Kā zināms, atstājot māju bez uzraudzības, jārēķinās ar risku, ka kāds to var apzagt, izdemolēt vai varbūt pat iemitināties uz dzīvi. Lai nevēlamām personām neradītu kārdinājumu īstenot savus ļaunos plānus, jāsāk ar mazumiņu. Vasarnieku sezonai beidzoties, jāizved no mājas visas vērtīgās mantas. Mēbeles parasti nav tik ļoti garnadžu iekārotas, taču ķerras, zāģis, pļaujmašīna un cita dārza tehnika gan – to visu vajag vest līdzi uz pilsētu vai novietot pie uzticamiem kaimiņiem, protams, ja tādi ir.

Uzturēt draudzīgas attiecības ar kaimiņiem šādā situācijā nāktu tikai par labu – ja ap māju sāksies rosība, visticamāk, tā tiks pamanīta.

Tomēr jāņem vērā, ka arī kaimiņi kādreiz var kaut kur aizbraukt.

Pasākums ar nosaukumu Dēļi un naglas radīs vien aizsardzības ilūziju. Pat ja aiznaglo ar dēļiem visus logus un durvis, tas nedod neko!

Tos pāris dēļus, kas kavē iekļūšanu mājā, ļaundaris dabūs vaļā, īpaši neiespringstot. Turklāt laika periods, kad māja ir bez pieskatīšanas, ir pietiekami garš, lai lēnītēm atknibinātu jebkādas barikādes.

• Ko darīt? Prātīgi būtu ielikt izturīgas un drošas durvis, piemēram, metāla. Tiesa, ja zaglim vēlēšanās liela, arī tās iespējams uzlauzt. Logus var aplīmēt ar speciālu drošības plēvi, ko piedāvā logu ražotāji. Tā gan no nevēlamiem viesiem māju nesargā, tomēr neļauj tik vienkārši stiklu izsist. Plastmasas logiem iespējams uzstādīt arī bloķētājus – ķepiņas, kas neļauj logu no ārpuses atspiest vaļā. Taču, ja mājai ir vecs koka logs, šie bloķētāji nederēs.

Drošība ar garantiju

Tas, ka mājai izsit logu, parasti nav lielākais saimnieku kreņķis. Vissmagāk ir pieņemt faktu, ka mājā kāds ir rakājies, cilājis un izvandījis lietas vai pat uzdzīvojis. Vienīgais risinājums, kas garantē, ka māja būs pasargāta no ļaundariem un saimniekiem, ir apsardzes sistēmas uzstādīšana un līgums ar uzņēmumu par apsardzes pakalpojumu.

Protams, arī tad logs var tikt izsists, taču tālākās darbības iespējams novērst, ja uz trauksmes signālu uzreiz reaģē.

Domājot par apsardzes sistēmu mājā, jāizvērtē, kur māja atrodas un kāds konkrētajā gadījumā varētu būt labākais risinājums. Apsardzes uzņēmumi piedāvā dažādus pakalpojumus, sākot no īsziņas, ko nosūta saimniekam, kurš reaģē, kā uzskata par pareizu – brauc pats vai palūdz pārbaudīt kaimiņam –, un beidzot ar mobilās apsardzes brigādes izbraukšanu uz objektu. Tas gan ir iespējams tikai tad, ja šāda brigāde tuvākajā apkārtnē vispār ir pieejama. Līgumā var iekļaut arī regulārus apsardzes reidus, lai pārliecinātos, ka ar īpašumu viss ir kārtībā. Apsardzes pakalpojuma variantu ir daudz, un arī izmaksas ir dažādas.

Cenrādis par pakalpojumiem uzņēmumiem ir līdzīgs, taču cenu var ietekmēt vieta, kur strādā uzņēmums. Vislielākais ieguldījums (vairāki simti) būs jāveic apsardzes iekārtu uzstādīšanā mājā, taču ir uzņēmumi, kas piedāvā to darīt, slēdzot nomaksas līgumu. Summa būs atkarīga no mājas platības – jo vairāk sensoru jāuzliek, jo dārgāk. Savukārt pakalpojuma abonēšana nebūt nav dārga – ja, piemēram, līgums paredz īsziņas saņemšanu pēc trauksmes signāla, cena var būt no 5 eiro mēnesī, bet, ja abonēšana maksā no 15 eiro, tad tas jau ir gana labs serviss ar mobilās grupas izbraukšanu uz vietas.

Beidzoties sezonai, kuras laikā apsardze ir nepieciešama, var vienoties par abonēšanas pārtraukšanu.

Izvēloties pakalpojuma sniedzēju, jāpārskata apsardzes uzņēmumu saraksts, jāizvērtē konkrēta uzņēmuma pieredze, mobilās brigādes tuvums, jāpameklē atsauksmes par šo uzņēmumu, kā arī rūpīgi jāizvērtē piedāvātais līgums.

Pieredze

MUDĪTE LUKSA, jau 30 gadus ik vasaru brauc uz brīvdienu māju Cēsu pusē:

«Savulaik vīrs bija aktīvs makšķernieks. Meklējām māju Vidzemē pie ezera, lai, braucot makšķerēt, nebūtu jānakšņo teltī. Bet iznāca tā, ka nopirkām māju un tad jau makšķerēt vairs nebija laika. Braucam turp nedēļas nogalēs no aprīļa līdz novembra vidum. Māja ir koka guļbūve – istabas izremontējām, lai pašiem patīkami, bet dzīvojam kā senos laikos, bez pilsētnieku ērtībām. Dzeršanai un ēdiena gatavošanai ūdeni nesam no avota, saimnieciskām vajadzībām – no dīķa, bet labierīcības – ārā. Ja vajag, iekurinām krāsni.

Zagļi pa šiem gadiem ne reizi vien ir izsituši logus un iekļuvuši iekšā. Dažreiz redzams, ka meklētas senas, vērtīgas lietas, dažreiz – pārtika.

Šopavasar pat pa divi lāgi logi bija izsisti. Paņēma gan tikai dzintara brošu un pāris labu grāmatu. Bet sajūta ir drausmīga!

Mums ir kaimiņiene apmēram puskilometra attālumā. Uz avotu pēc ūdens braukdama, viņa arī pamana, ja mājai kāds logs izsists, un dod ziņu. Šogad nopietni apsveram domu pieslēgt mājai apsardzi. Savulaik tam nebija jēgas, jo attāluma dēļ apsardzes mobilā grupa īsā laikā uz mūsu māju atbraukt nevarēja, bet tagad situācija ir mainījusies, un, iespējams, jau šajā ziemā māja vairs nebūs ļaunprātīgu cilvēku viegls mērķis.

Darām tā:

• Kad lauku sezona beidzas, visu vērtīgo – zāles pļāvēju, slīpmašīnu, instrumentus, datoru – vedam prom uz Rīgu.
• Pārtikas produktus mājā neatstāju – tie pa ziemu tāpat sabojāsies.
• Elektrību līdz pavasarim atslēdzu. Lai gan elektroinstalācija mājā ir pārvilkta jauna, kas zina, kad un kāpēc kaut kas var saiet uz īso.
• Projām braucot, pakaisu pelēm indi, lai pavasarī māja nav pilna ar peļu mēsliem un sagrauzts, viss, kas vien pagadās.»

VIESTURS ALKSNĪTIS, ar ģimeni vasarā atpūšas brīvdienu mājā Ainažu pusē:

«Mūsu vasaras māja ir guļbūve – pārvedām un uzcēlām uz nopirktā zemes gabaliņa. Pirmos gadus iztikām bez ērtībām, bet tad iebūvējām tualeti, dušu un arī virtuvi.

Tā kā māja nav siltināta un nav arī nekādas apkures, līdzko laiks kļūst vēss, uzturēties tajā nav patīkami – tad arī sezona beidzas un māja jāieziemo. Ūdensvads mums tāds slinkais – sūknis no akas un dārza šļūtene. Toties nav nekādu problēmu – sezonas beigās atvienoju, un viss. No caurulēm, krāniem un boilera ūdeni iztecinu, no skalojamās kastes –izleju, bet no poda – izvelku ārā ar lielu zāles pļāvēja šļirci. Apkārtni sakopjam, māju iztīrām un aizslēdzam. Ko vēl var izdarīt? Uzlikt uz durvīm zīmīti, ka nav, ko zagt! Lai arī māja ir apdrošināta, protams, ka ikreiz rudeņos ir zināms stress – ne logiem, ne durvīm nav priekšā slēģu. Jo vairāk māju apdzīvojam, iekārtojam, jo aktuālāks ir drošības jautājums. Visticamāk, šoruden pieslēgsim viedo palīgu: mājā var uzstādīt kameru, un, ja iekšā kāda kustība, ieslēdzas viedtālrunis, ir redzams, kas tur notiek, un atliek tikai reaģēt.

Mums ir ļoti paveicies ar uzticamu un lielisku kaimiņieni Guntu – viņa dzīvo turpat blakām un māju pieskata. Ja, piemēram, celiņā iebrauc kāda mašīna, bet mēs esam projām, Gunta tūlīt zvana mums un jautā, vai tie ciemiņi ir mūsējie.

Darām tā:

• Rudenī māju rūpīgi iztīrām, pārbaudām vai visi atkritumi izmesti, nomazgājam logus, sakopjam apkārtni, lai pavasarī prieks atgriezties.
• Dārza tehniku vedam uz tuvējiem servisa centriem – tur tā pārziemo un tiek sakopta jaunajai sezonai. Gan droši, gan praktiski!
• Segas un spilvenus izpurinām, izvēdinām un saliekam plastmasas mantu glabāšanas kastēs ar vākiem, lai grauzēji netiek klāt.
• Atslēdzam visas elektroierīces. 
• Vismaz pāris reižu ziemā paši aizbraucam aplūkot, vai viss uz vietas un kārtībā.»