Sejas aizsargmasku nēsāšanai sabiedriskajā transportā tiek saglabāts rekomendējošs raksturs.
Tāpat valdības apstiprinātie grozījumi paredz, ka no augusta āra pasākumos varēs pulcēties līdz 3000 cilvēkiem nevis 1000, kā bija noteikts iepriekš.
Valdības atbalstītie grozījumi arī paredz atteikšanos no laika ierobežojumiem āra pasākumos, saglabājot laika ierobežojumus pasākumiem iekštelpās.
Tāpat arī sabiedriskās ēdināšanas iestādēs noteiktā vienam klientam paredzētā telpa tiek samazināta no līdz šim noteiktajiem četriem kvadrātmetriem uz trīs kvadrātmetriem.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka šie atvieglojumi ir iespējami, pateicoties labajiem epidemioloģiskās situācijas rādītājiem un zemajai saslimšanai ar Covid-19 Latvijā.
«Jāsaprot, ka šie atvieglojumi ir uz laiku – ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies, tad nāksies atgriezties pie šiem ierobežojumiem,» piebilda Viņķele.
Ministre gan uzsvēra – kādu ierobežojumu atcelšana vai mīkstināšana tagad nenozīmē, ka nākotnē pie tiem nevajadzēs atgriezties.
Lai gan elpošanas orgānu aizsegus sabiedriskajā transportā turpmāk paredzēts ļaut lietot tikai brīvprātīgi, nevar izslēgt iespēju, ka nākotnē, pasliktinoties inficēšanās rādītājiem, būs jāatjauno prasība tos lietot obligāti, un varbūt pat ne tikai sabiedriskajā transportā, skaidroja veselības ministre.
Komentējot iespējamo Covid-19 otro uzliesmojumu rudenī, Viņķele atzina, ka VM gatavojas vairākiem scenārijiem, kas ir atkarīgi gan no inficēto skaita, gan arī saslimstības smaguma. «Tas, uz ko mēs pārsvarā vēršam uzmanību, ir, kā organizēt pacientu plūsmas un skolēnu atgriešanos skolās. Tāpat tiek strādāts pie ieteikumiem uzņēmējiem. Viens svarīgs princips ir, lai iespējami maz krustotos cilvēku plūsmas,» skaidroja ministre.
Vaicāta, vai ir taisnība, ka izglītības nozarei doti kādi neoficiāli mājieni gatavoties tam, ka jaunais mācību gads, visticamāk, būs jāsāk neklātienē, Viņķele atbildēja noraidoši. «VM mums šādas informācijas pagaidām nav. (..) Tad tas acīmredzot ir kaut kas, kas diskutēts Izglītības un zinātnes ministrijā,» norādīja politiķe. Viņa gan vispārīgi pieļāva, ka varētu domāt, piemēram, par mācību organizēšanu vairākās maiņās, lai mazinātu skolēnu plūsmu krustošanos, taču nekādi tamlīdzīgi lēmumi vēl neesot pieņemti.