Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daudzus gadus Laima Vaikule bija Krievijā populāra māksliniece. Pēc tam, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā, viņa skaļi pauda nosodījumu Krievijai un sarāva saites ar tās šovbiznesu. Gada nogalē Vaikule sniedza interviju populāram, krievu auditorijai paredzētam «YouTube» kanālam «I Gryanul Grem». Tiešraides laikā radio žurnālists Vadims Radionovs vaicāja, ko viņa domā par nu jau bēdīgi slaveno pliko ballīti Maskavā, kuras zvaigžņotie viesi – populāri Krievijas mūziķi – tagad tiek pelti, izgriezti no raidījumiem un padzīti no koncertzālēm. Viņu vidū ir arī ilggadējie Laimas estrādes kolēģi Filips Kirkorovs, Dima Bilans un Lolita Miļavska.
«Ziniet, tā ir gaumes lieta,» atbildēja Laima. «Man vienmēr ir gribējies, lai cilvēki man skatās acīs, tāpēc neesmu gribējusi tā izģērbties un izrādīties. Taču tā tiešām ir gaumes lieta, un,
ja ir ko parādīt, lai rāda.
Turklāt šodien ir tādi traki laiki, ka pat modes žurnālos viss ir ļoti atkailināts. Tāda mode. Man var nepatikt, bet es negribētu teikt, ka tā nedrīkst. Vienmēr jau ticis uzskatīts, ka seksualitāte ir svarīga iezīme. Tāpēc jau ir tādas speciālas ballītes, tās ir slēgtas, uz tām nepārdod biļetes. Un ir cilvēki, kas gatavi savā starpā tādu ballīti rīkot. Un tajā neredzu neko tādu… Vienkārši šodien visiem ir telefoni, un daudzi par to uzzināja.
Bet es nevaru to nosodīt. Es uz tādu neietu, bet tie kas gāja – tās ir viņu tiesības,» uzsver Vaikule.
Radionovs uzsvēra, ka nosodījumu plikās ballītes viesi saņēma tādēļ, ka ballīte notikusi laikā, kad rit asiņains Krievijas karš Ukrainā. «Es nevaru uzspiest visiem savas sajūtas. Man, piemēram, nagus negribas lakot un negribas vilkt spīdīgu kostīmu, jo tā es jūtos. Bet tas nenozīmē, ka citi cilvēki nav tiesīgi būt tādi, kādi viņi ir. Vēlreiz uzsvēršu – tā bija slēgta ballīte. Man vienmēr licies, ka slēgta ballīte un privāts pasākums mums neļauj tajā visā līst un regulēt šos cilvēkus. Teikt, kā viņiem dzīvot, ar ko dzīvot, ar ko gulēt un kādas ballītes rīkot. Es tā nevaru, bet cits var. Un ko tagad darīt? Viņi jau ir nolamāti, pietiek!»
