Andris Kivičs
«Es domāju, ka valstī, kurā ir tik katastrofāla situācija ar demogrāfiju, mums vajadzētu priecāties par katru ģimeni, kurai ir bērni.
Atgādināšu, ka mēs visi esam bijuši divgadnieki,
visus mūs vecāki ir izaudzinājuši un piecietuši mūsu izdarības. Un tagad ir mūsu kārta šajā dzīvē kaut ko mazliet pieciest. Bērni ir svēta lieta, un to derētu atcerēties visiem, kas par bērnu klātbūtni uztraucas.
Es personīgi nekad nesatraucos par skaļiem bērniem. Saprotu, ka reizēm vecākiem nav, kur atstāt mazo. Pats esmu ņēmis mazo Miu uz koncertiem, kafejnīcām un citur. Reizēm bērni var pat trīs stundas lidmašīnā noraudāt Nu, neko darīt! Tādi tie bērni ir.
Taču gluži uz restorānu es ar bērnu neietu – atstātu savai mammai vai auklītei.
Restorānā labāk vēlētos pabūt ar sievu.
Jāteic gan, ka jāizvērtē, kāds tas restorāns ir. Mēs Lienes dzimšanas dienā bijām ar bērnu 36.Līnijā. Tur Miai iedeva zīmuļus un papīru, un viss bija kārtībā – vakar bija izdevies!
Esmu daudz bijis ārzemēs un tur vietējiem pat prātā nenāk dusmoties par to, ka kaut kur raud bērns. Īpaši Skandināvijā. Viņi ir laimīgi, ka ir bērni, un, kā jau pārtikusi sabiedrība, saprot, ka sabiedrības sakne jau arī ir bērni.»
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨


















































































