Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Čeku loterijai – specifisks regulējums
Valsts ieņēmumu dienesta organizēto čeku loteriju regulē speciāls Čeku loterijas likums. Šīs loterijas mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un nodokļu saistību labprātīgu izpildi, mazināt krāpšanu nodokļu iekasēšanas jomā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī mudināt patērētājus pieprasīt čekus par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.
Čeku loterijai ir speciālā procedūrā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, laimētājus nosaka gadījuma skaitļu ģenerators – čeku loterijas organizēšanai un administrēšanai īpaši izstrādāta un piegādāta programmatūra, kura ģenerē skaitļus un to secību un pēc nejaušības principa nosaka laimētājus. Savukārt izložu rezultātus publisko valsts akciju sabiedrība Latvijas Loto.
Čeku loterijas speciālais regulējums ir izņēmums – citkārt to, kas, kā un kur Latvijā drīkst rīkot azartspēles un izlozes, nosaka Azartspēļu un izložu likums, bet par preču un pakalpojumu loteriju norisi regulē Preču un pakalpojumu loteriju likums.
Latvijā atļautas noteiktas azartspēles: spēļu automātu spēles, rulete, kāršu, kauliņu spēles, derības, totalizators, bingo un interaktīvās azartspēles. Lai organizētu azartspēles, jāsaņem speciāla licence, spēļu noteikumi jāapstiprina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā utt.
Azartspēļu organizēšanas vietas ir stingri noteiktas: tās var notikt kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs utt. Ir daudz vietu, kur azartspēles organizēt nav ļauts – piemēram, valsts iestādēs, baznīcās, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, aptiekās. Noteikumi azartspēļu zāļu iekārtošanai ir stingri: piemēram, jāsaņem vēl cita speciāla licence, zāles darbība jāsaskaņo ar pašvaldību, jābūt apsardzei, nepārtrauktai videonovērošanai, visām spēļu iekārtām jābūt atbilstoši sertificētām, kazino jāreģistrē visi apmeklētāji, turklāt ik mēnesi šī informācija jānodod inspekcijai utt.
Loterijām – stingri noteikumi
Ja cilvēks maksā par kādu pakalpojumu vai preci un pirkuma čeku vai citu pirkumu apliecinošu dokumentu reģistrē, lai piedalītos laimesta izspēlē, tā ir loterija. Piemēram, cilvēkam jānopērk cepumi, tad jāreģistrē pirkuma čeks, un viņš tā var laimēt tosteri.
Loteriju organizēšanu un norisi regulē Preču un pakalpojumu loteriju likums. Loteriju organizēšanai ir stingri noteikumi: atkarībā no laimesta fonda lieluma loterija jāreģistrē un jāsaņem īpaša atļauja, turklāt loterijas atļaujas saņēmējs maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda. Loterijās, kurās laimestu fonds ir lielāks par 10 000 eiro, izlozes brīdī piedalās pārstāvis no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas.
Latvijā aizliegts organizēt preču vai pakalpojumu loterijas, kurās var piedalīties, spēlējot azartspēles, nopērkot alkoholiskos dzērienus (arī alu), tabaku un zāles.
Tāpat ne azartspēles, ne alkohols, tabaka vai zāles nedrīkst būt loterijas laimests. Preču un pakalpojumu loterijās nedrīkst piedalīties nepilngadīgie.
Skaitļu izlozes un momentloterijas
Preču un pakalpojumu loterijas Latvijā, ievērojot noteikumus, var rīkot jebkurš, savukārt valsts mēroga izlozes ir valsts monopols, un to rīkošanu regulē Azartspēļu un izložu likums.
Arī lielākajā daļā Eiropas valstu prakse ir tieši tāda: valsts mēroga izlozes ir valsts ziņā, un tur vēsturiski ir zināmi piemēri, kad šādas izlozes veiksmīgi palīdzējušas kādiem valsts projektiem. Piemēram, Nīderlandē notika viena no pirmajām valsts loterijām, kad vajadzēja būvēt tiltu, bet valsts kasē trūka naudas. Lai problēmu atrisinātu, valsts rīkoja loteriju: iedzīvotāji pirka biļetes, cerot uz veiksmi un laimestu, savukārt valsts kasē nonāca daļa loterijai iztērēto līdzekļu.
Izlozēm ir divi veidi: skaitļu izlozes un momentloterijas. Skaitļu izlozēs spēlētājs kartiņā aizpilda noteiktu ciparu kombināciju un sagaida publisku izlozi, kurā noskaidro laimējušos skaitļus (5 no 35, Superbingo, Keno, Viking Loto, Loto 5). Otrs veids: cilvēks nopērk momentloterijas biļeti, kam jānokasa kāda laukuma daļa, tūlīt uzzinot, ir vai nav kaut ko laimējis (Simtgades loterija, K-Čing, Piķis, Bagāts, Karnevāls u. c.)
Latvijā valsts mēroga izlozes rīko tikai valsts akciju sabiedrība Latvijas Loto – visas kapitāla daļas pieder valstij, un tās akcijas nav atsavināmas un privatizējamas.
Latvijas Loto darbības ideja balstīta loteriju nozares pamatbūtībā: valsts uzņēmums piesaista iedzīvotāju brīvos līdzekļus, daļu no tiem izmaksājot laimestos, savukārt daļa kā papildu finansējums nonāk valsts budžetā.
Bērniem – īpaši noteikumi
- Azartspēles. Latvijā bērniem līdz 18 gadiem spēlēt azartspēles ir aizliegts – līdz šim vecumam bērnus nedrīkst ielaist azartspēļu organizēšanas vietās ne vienus, ne kopā ar vecākiem vai kādu citu pieaugušo.
- Valsts mēroga izlozes. Lai gan Latvijā nav aizliegts pārdot izložu biļetes nepilngadīgajiem, Latvijas Loto savās biļešu tirdzniecības vietās norāda, ka bērniem līdz 18 gadiem spēlēt neiesaka. Atteikums bērnam pārdot biļetes jāuztver kā sociālās atbildības izpausme, nevis bērnu tiesību pārkāpums.
- Loterijas. Bērns var iegādāties preces un piereģistrēt pirkuma čeku, bet laimests tiks izsniegs bērna aizbildņiem – vecākiem.
Var lūgt sevi neielaist spēļu zālē
Cilvēks, kam azartspēles kļuvušas par problēmu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā jau tagad var uzrakstīt iesniegumu ar lūgumu neielaist viņu spēļu zālēs, kazino vai spēlēt azartspēles internetā. Inspekcija šo lūgumu izsūta azartspēļu organizatoriem, savukārt viņi – savām spēļu vietām.
Mēdz būt gadījumi, kad iesniegumu cilvēks nāk rakstīt atkārtoti, jo viņš ir mēģinājis iekļūt spēļu zālē un viņam tas arī ir izdevies.
Visticamāk, konkrētajā azartspēļu organizēšanas vietā nav pārbaudīts, vai šis apmeklētājs nav lūdzis sevi neielaist spēļu zālēs. Pašlaik spēļu zāles darbiniekus par to sodīt nevar, jo nevienā likumā sods par šādu pārkāpumu nav paredzēts.
Te gan jāpiebilst, ka situācija pavisam drīz mainīsies uz labo pusi. 3. aprīlī Saeimā pieņemtajos grozījumos Azartspēļu un izložu likumā ir noteikts, ka no 2020. gada 1. janvārī sāks darboties vienotais no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistrs. Tas nozīmē, ka visi, kam azartspēles vai interaktīvās izlozes rada problēmas, varēs rakstīt iesniegumu, kas tiks iekļauts vienā reģistrā, un tas attieksies vienādi uz visām spēļu vietām. Mazākais termiņš iekļaušanai reģistrā ir 12 mēneši. Par šo iesniegumu neievērošanu azartspēļu organizētājus varēs sodīt.
No 1. jūlija Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā strādā sertificēts psihologs-konsultants, kas jau tagad pieņem iesniegumus no cilvēkiem, konsultē gan pašus, gan ģimenes locekļus, veidos grupas u. c. aktivitātes, lai koordinētu vienotu atbalstu cilvēkiem, kam azartspēles rada problēmas. Tā kā psihologs ir inspekcijas štatā, konsultācijas ir bez maksas.
Uzmanies no viltus loterijām!
Ir veselas shēmas, kā krāpnieki cer piemuļķot cilvēkus, informējot par laimestu loterijā, kura nemaz nav notikusi. Visbiežāk krāpnieki izsūta e-pasta vēstules vai telefona īsziņas ar vēstījumu, ka saņēmējs ir laimējis loterijā prāvu naudas summu.
Parasti ziņai ir arī papildinājums – informācija, kas jāizdara, lai tiktu pie laimesta. Piemēram, jāapmaksā naudas pārvedums vai konta atvēršanas izdevumi, jānomaksā nodokļi utt. Ja cilvēks notic, ka laimējis, un nomaksā prasīto, saziņa beidzas un nekāds laimests netiek izmaksāts. Krāpšanas organizētājus atrast ir ārkārtīgi sarežģīti, tādēļ vienmēr rūpīgi jāapdomā, kam sūtīt savus datus.
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2 komentāri
