Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
“Mums ir milzīgs ietekmes spēks – ja saliekam kopā izdevniecības žurnālus un interneta portālu, mūs lasa katrs otrs latviski runājošais iedzīvotājs. Tā ir liela atbildība, bet mēs vienmēr esam strikti nodalījuši politisko reklāmu un esam politiski neatkarīgi,” intervijā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā uzsver Santa Anča. “Es neesmu izvēlējusies šo ceļu. Mana izvēle nav politiskā žurnālistika.
Ja ir finansiālas vai politiskas intereses, raksti nevar būt objektīvi, tas katram saprotams. Un lasītājs nav muļķis.”
“Kovida krīze mainīja visu – nebija laika ne skumjām, ne iekšējām bailēm, tā uznāca tik pēkšņi, ka bija jāsaņem visa sava pieredze, darba tikums, čaklums un jādomā, kā to visu pārdzīvot,” viņa piebilst. “Es pilnīgi skaidri sapratu, ka esmu pareizi izvēlējusies profesiju – žurnālistiku, jo žurnālistiem tāpat kā mediķiem, pārdevējiem un policistiem – mums bija jābūt pirmajās rindās. Man tas šķiet izaicinājums, un man tas ļoti patika, tāpēc ne mirkli neapturēju viesnīcas un izdevniecības darbību. Mēs nestrādājām attālināti, vienojāmies, ka tas ir mūsu uzdevums – rakstīt, informēt, un brīdī, kad sabiedrībā valdīja neziņa, žurnālistikai bija liels spēks. Žurnālistika ir idejiska profesija. Tu gribi kaut ko pasaulē mainīt un parādīt, ka pasaule ir labāka. Tas ir cits redzesloks un cits izglītības līmenis.”
Raidījuma ieraksts:
Pirms gada izdevniecība Žurnāls SANTA ienāca arī digitālajā vidē ar portālu santa.lv un šogad – ar portālu santa+.
“Mana iekšējā sajūta ir, ka digitālajā vilcienā neielecām par vēlu,” uzsver izdevniecības vadītāja. “Mēs nepretendējam būt ziņu portāls. Ja mēs gribētu būt ziņu portāls, tad, protams, esam nokavējuši, bet ja gribam būt satura un dzīvesstila portāls – tad nē!”
“Protams, mēs nevaram sevi salīdzināt ar lielajiem ziņu portāliem, bet mēs esam tie, kas uzskata, ka internetā ir jābūt labam saturam, un mēs viennozīmīgi esam viens no labākajiem satura ražotājiem valstī,” piebilst Santa Anča. “Ja reiz mūsu izdevniecības drukātie mediji ir pirmajās vietās, tas nozīmē, ka pie mums strādā labi žurnālisti, mēs sajūtam, ko cilvēki vēlas un to parādām arī internetā. Žurnālistika kovida laikā atdzima skaistākajā izpratnē, jo Instagram meitenes ar kokteiļiem Karību salās vairs nevienu neinteresēja. Visiem interesēja reāli cilvēki. Kas tajā laikā varēja dot mums spēku – iekšējā pārliecība, daba un dzimtene.
Runa ir nevis par izrādīšanos, bet iekšējām vērtībām, un vērtība ir turpināt strādāt, vērtība ir tas, uz ko tu esi gatavs, kāds ir tavs potenciāls.”
“Drukātā prese nekur nepazudīs, jo cilvēkiem arī turpmāk patiks lasīt. Jautājums – cik tas žurnāls maksās. Droši vien, laikraksti izzudīs, tā varētu būt. Varbūt nāks jauni, progresīvi cilvēki un uztaisīs savu lapiņu, bet vai tad jaunieši vairs grib lasīt drukāto presi? Es domāju, ka tas ir kvalitātes jautājums,” viņa piebilst. “Ja katrs šodien sāk uzskatīt, ka var būt žurnālists, pret to man ir ļoti lielas pretenzijas. Mēs mācījāmies, un joprojām pastāv profesionālā žurnālistikas izglītība. Pats būtiskākais ir, ka profesionāls žurnālists apkopo dažādus viedokļus – ja tu raksti, tad tas ir tikai tavs viedoklis, bet profesionālajā žurnālistikā dod vairākus viedokļus, un cilvēks var analizēt un nonākt pie savējā.”
