Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Diskusijā piedalījās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās politikas analīzes daļas vecākais ekonomists Erlands Krongorns, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija «Colliers» Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa un mājokļu attīstītāja «Bonava Latvija» Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.
Kā skaidro Erlands Krongorns, šī brīža augstās procentu likmes veicinājuši vairāki faktori – pandēmija, kas veicināja nesabalansētu pakalpojumu un preču pieprasījumu, karš, ietekmējot izejvielu cenas un radot neskaidrības par nākotni, inflācija, kas radās iepriekš minēto faktoru dēļ, un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar inflāciju.
«Ir grūti paredzēt, kad procentu likmes samazināsies. Centrālās bankas oficiālie izteikumi ļauj secināt, ka procentu likmes visticamāk vairs nebūs nepieciešams paaugstināt, tomēr arī strauja procentu likmju samazināšanās šobrīd netiek paredzēta – lai Euribor strauji kristu, ekonomiskajai attīstībai Eirozonā būtu vēl jāpasliktinās. Finanšu tirgū prognozēts, ka procentu likmju kritumu varētu gaidīt nākamā gada otrajā pusē, taču arī to var ietekmēt dažādi riski, piemēram karadarbība Tuvajos Austrumos.»
Citi lasa
Lai arī ekonomiskā situācija nav apstādinājusi tirgu, tā tomēr veikusi tajā zināmas izmaiņas.
«Iepriekš lielu daļu tirgus veidoja mazāk profesionāli attīstītāji vai tādi, kas īstenoja pa vienam projektam. Kopš pagājušā gada nav iegādāta gandrīz neviena zeme attīstībai – tātad daļa attīstītāju neturpina savu attīstību,» stāsta Agija Vērdiņa un skaidro, ka ekonomiskā situācija ir ietekmējusi ne vien nozares pārstāvjus, bet arī mājsaimniecību pirktspēju.
Salīdzinot nekustamā īpašuma izdevumus gada griezumā, 2–3 istabu dzīvokļu cena ir pieaugusi vidēji par 15–16 tūkstošiem, kas ikmēneša kredītmaksājumu, ja hipotekārais kredīts paņemts uz 20 gadiem, palielināja par vidēji 50 eiro mēnesī. Taču, pieskaitot Euribor proporciju, mēneša ietekme ir 300 eiro un pat vairāk, kas procentos šāda īpašuma iegādē mēneša maksājumu palielina par 90%. Būtiski, ka minētajā laika periodā mājsaimniecību ienākumi nav auguši tādā līmenī.
Diskusijas eksperti pauž pārliecību, ka, ņemot vērā to, ka patlaban būvniecībā ir par 20–30% mazāk jaunu dzīvokļu nekā pērn, palielinoties pieprasījumam, sagaidāms jauns mājokļu cenu kāpums.
«Kad Euribor likme tuvosies tuvāk nullei, domājams, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem augs. Cenas visticamāk augs līdz ar pieprasījumu,» pauž Kaspars Ekša, norādot, ka arī bankas ir ieinteresētas kreditēt, taču cilvēkiem ir grūti psiholoģiski pārvarēt to, ka pašlaik Euribor maksājums daļai kredītņēmēju pārsniedz kredītmaksājumu.
«Tomēr vienlaikus jāizvērtē, ka, neskatoties uz šī brīža augstajām bankas likmēm, ieguvumi, pērkot mājokli tieši tagad, var būt pat vairāki. Šobrīd attīstītāji ir ieinteresēti uzbūvētos mājokļus pārdot nosacītā termiņā, tādēļ tirgū parādījušies dažādi īpašie piedāvājumi.»
Šajos piedāvājumos dažkārt tiek kompensēta gan komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksa, gan atsevišķos projektos dāvināta autostāvvieta un virtuves iekārta.
«Sasummējot īpašo piedāvājumu kopējo vērtību un parēķinot matemātiski, arī ar visu Euribor pārmaksu pircējs ir ieguvējs un paliek «plusos». Veicinot mājokļu pieejamību, šādi un cita veida piedāvājumi tiek nodrošināti uz attīstītāju rēķina.»
