Repše aicina Latviju gatavoties karam. Prezidents skaidro, vai NATO mūs aizstāvēs

«Šobrīd ir pilnīga skaidrība, ka karš būs, diemžēl arī Latvijā, izņemot, ja nenotiks brīnums un Putins tiks sakauts Ukrainā kaujas laukā,» TV24 raidījumā «Nacionālo interešu klubs» paudis bijušais premjerministrs Einars Repše un salīdzina Putinu ar Hitleru, kuram arī bija pasaules iekraušanas plāns. Repše aicina jau tagad nopietni sākt gatavoties karam. Šis izteikums raisījis lielu satraukumu sabiedrībā.

Arī politiķis Vjačeslavs Dombrovskis šajās dienās publiski paudis: «Karš ātri nebeigsies. Tieši pretēji.

Viss tikai sākas. Pasaule stāv uz globāla konflikta sliekšņa.»

Citi lasa

Marta Kalniņa

Personības

Sporta komentētāja Kreipāna balss atgriežas televīzijā! Jau sestdien komentēs futbolu

Santa.lv

Rēzija Kalniņa

Rēzija Kalniņa: Grūti apzināties, ka tuvam un mīļam cilvēkam vairs nevarēšu pieskarties

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Daudzi vairs nebūt nav tik pārliecināti, ka Krievija to nedarīs un vēl daudzi šaubās, ka NATO steigs mūs aizstāvēt.
Šīs šaubas pastiprina arī pavisam nesenie bijušā ASV sauszemes spēku komandiera Eiropā Bena Hodžesa izteikumi preses konferencē Viļņas drošības forumā. Viņš skaidri paudis, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Lietuvai jābūt gatavai aizstāvēties pašai saviem spēkiem vismaz divas nedēļas. «Nezinu, vai visi izprot 5. pantu. Tā nav automātiska lieta. Tas ir politisks lēmums. (..)

Varētu paiet divas nedēļas, līdz papildspēki nonāk Lietuvā,» izteicies Hodžess. 

Nomierināt satrauktos prātus un izskaidrot mūsu izredzes tikt aizstāvētiem vietnē X cenšas bijušais Latvijas vēstnmieks Krievijā Māris Riekstiņš: «NATO savas 75 gadu pastāvēšanas vēsturē ir nodrošinājusi, ka neviens ārējais agresors nav uzdrošinājies pārkāpt NATO robežu.» Daudzi gan viņam, steidz oponēt.

Spraigo diskusiju par to, cik ilgā laikā un vai vispār sabiedrotie nāks mums palīgā, pamanījis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tāpēc pirmdienas pēcpusdienā padalījies ar dažām izskaidrojošām piezīmēm par NATO 5. pantu. «Pēc 2014. gada Krimas pretlikumīgās okupācijas un, lai 5.pants uzbrukuma gadījumā sāktu uzreiz efektīvi darboties, NATO vairākos samitos lēma par sabiedroto spēku izvietošanu Austrumu flangā, tostarp Latvijā. Mainoties situācijai, tika un tiek precizēti plāni un sabiedroto klātbūtnes apjoms (Latvijā sabiedroto spēkus vada Kanāda),» skaidro Rinkēvičs. «Saprotot, ka politiska lēmuma pieņemšana prasa laiku, bet, lai aizsardzība būtu efektīva no pirmā brīža, NATO spēku Eiropā virspavēlniekam ir deleģētas vairākas pilnvaras spert nepieciešamos soļus, lai īstenotu reģionālos aizsardzības plānus. Mainoties situācijai, plāni un konkrēti soļi pastāvīgi tiek precizēti, bet detaļas, protams, nav izpaužamas,» tā prezidents. «Katras valsts pamatuzdevums ir maksimāli nodrošināt savu drošību un gatavību (NATO līguma 3.pants), tieši tādēļ ir svarīgi, ka mūsu NBS tiek attīstīti un gatavoti, tas pats attiecas uz valsts drošību kopumā.

Mums palīdzēs, bet pašiem arī par sevi pastāvīgi jārūpējas,» uzsver Rinkēvičs.

Tikmēr ļaudis sociālajos tīklos pauž satraukumu: