Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +2°C 
«Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē. Priekšlikumi sagatavoti, neņemot vērā nozares skaidro un vairākkārt pausto aicinājumu nodrošināt pakāpenisku pāreju uz jauno modeli, kā arī faktiski ignorējot lielāko nacionālo mediju organizāciju viedokli, kas vairākkārt pausts Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdēs un citos darba formātos,» teikts atklātajā vēstulē.
«Esošais Mediju atbalsta fonda modelis ir izveidots plašu konsultāciju un kompromisu rezultātā, gadu no gada veicot labojumus atbalsta programmu nolikumos, lai nodrošinātu līdzsvarotu atbalstu sabiedriski nozīmīga satura radīšanai visdažādākajos medijos. Šeit ņemtas vērā dažādu mediju kanālu specifiskās izmaksas dažādās pozīcijās un daļēji ņemta vērā institucionāla atbalsta nepieciešamība nacionālajiem medijiem. Kultūras ministrijas priekšlikumi fundamentāli mainītu gadu gaitā izveidoto atbalsta sistēmu. Uzskatām, ka piedāvātās izmaiņas ir nepamatotas, var izraisīt nestabilitāti mediju atbalsta sistēmā un radīt negatīvu efektu mediju daudzveidībai.
Vienlaikus esam atvērti izmaiņām, jo saprotam, ka mediju vide strauji transformējas un kādreiz tikai drukātā formātā iznākušie masu saziņas līdzekļi ir kļuvuši multimediāli, ar interneta mediju sadaļām un audiovizuāliem kanāliem. Uzsveram, ka jebkurām izmaiņām ir jābūt izpētē balstītām.
Eksperimenti ar mediju atbalsta formām šobrīd nav pieļaujami. Tādēļ esam izteikuši priekšlikumu pakāpeniskai un prognozējamai pārejai uz citādu atbalsta modeli un esam to prezentējuši gan Kultūras ministrijai, gan SIF (Sabiedrības Integrācijas fonds) pārstāvjiem sarunu laikā. Esam ieteikuši nākamgad lielāko daļu finansējuma atstāt konkursēt pēc “iepriekšējās” sistēmas, proporcionāli samazinot katrai mediju grupai paredzēto finansējumu, bet pārējo kā pilotprojektu konkursēt pēc Kultūras ministrijas piedāvātā varianta, uz tikai pēc tam, izvērtējot rezultātus, virzīties uz jauno vai citu variantu, tā saglabājot prognozējamību.
Nedrīkst pieļaut situāciju, kurā nonācām digitalizācijas atbalsta finansējuma konkursa laikā, kad Kultūras ministrija neieklausījās nozares iebildumos pret kārtējiem eksperimentiem un rezultātā valdībai nācās meklēt finansiālus risinājumus situācijas noregulēšanai.
Mēs iestājamies par prognozējamu atbalsta sistēmu kvalitatīva mediju satura veidošanai.
Mediju uzņēmumiem ir nepieciešama stabilitāte, un tie sagaida, ka var paļauties uz izsvērtu politikas veidotāju rīcību. Sasteigtas un nepamatotas izmaiņas var atstāt negatīvu efektu uz sabiedriski nozīmīga satura pieejamību sabiedrībai un mediju daudzveidību.»
