Rakstnieces un žurnālistes Monikas Zīles sirds pārstāja pukstēt 14. septembrī. Atvasara bija 82 gadus vecās rakstnieces iemīļotais laiks, kad «vairs nav tik karsts kā vasarā un kukaiņi neēd nost». Kad Monikai vēl tik ļoti nesāpēja kājas, rudeņos viņa devās mežā, jo bija kaismīga sēņotāja. Zināja labākās baraviku vietas un, kā jau lieliska kulināre, prata sēnes garšīgi pagatavot. Kulinārija bija Monikas lielākais vaļasprieks, bet nu pavards viņas mājās ir apdzisis…
«Mamma ļoti gribēja atveseļoties, bet nesanāca. Viņa tā arī neatguvās. Viņai vienkārši nepietika spēka. Ar katru dienu mamma kļuva arvien vārgāka, līdz pamazām izdzisa,» žurnālam «Privātā Dzīve» stāsta Monikas meita rakstniece Baiba Zīle. Viņa atzīst – mammas aiziešana nebija pēkšņa.
«Es redzēju, kas notiek. Arī mamma juta…
Pēdējo reizi, kad pie viņas braucu, zināju – tā ir pēdējā mūsu tikšanās. Es to vienkārši jutu. Sēdēju mašīnā un visu ceļu raudāju, jo sapratu – ir manas mammas pēdējā diena,» klusi teic Baiba. Monika Zīle mūža miegā iemiga savās mājās – vietā, kur jutās vislabāk. «Man prieks, ka paspējām visu izrunāt,» saka Baiba.
Kādu Moniku atminās līdzgaitnieki, lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā.