Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā piektdien preses konferencē paziņojis Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga, Lietuvā šis robežkritērijs, sākot ar pirmdienu, 14.septembri, tiks paaugstināts no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
«Tas nozīmē, ka šodien, apstiprinot [jaunā koronavīrusa] nopietnāk skarto valstu sarakstu, mēs balstīsimies ne vairs uz robežkritēriju 16, bet gan 25,» norādījis ministrs.
Arī Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu no nākamās nedēļas sākuma paaugstināt brīvas pārvietošanās robežkritēriju Latvijai, Lietuvai un Somijai līdz 25, piektdien paziņojis valdības preses dienests.
Kā sociālajos medijos norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, Igaunija šonedēļ izteikusi tādu ierosinājumu Latvijai, Lietuvai un Somijai un abas pēdējās valstis uz to atsaukušās, bet Latvija paturējusi līdzšinējo rādītāju – 16 inficēšanās gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.
«Ņemot vērā koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaitu Igaunijā, jādomā, ka ceļotājiem no Igaunijas, kas dodas uz Latviju, no rītdienas būs nepieciešama karantīna, izņemot Valgas un Valkas iedzīvotājus, tranzīta pasažierus un cilvēkus, kuri dodas darbā,» viņš piebildis.
Reinsalu pateicies Lietuvas un Somijas valdībām par lēmumu palielināt robežkritēriju, lai gan saslimstība Igaunijā ir augstāka nekā abās šajās valstīs, un izteicis atzinību arī Latvijas valdībai, kas pēc Igaunijas lūguma pieļāvusi svarīgu izņēmumu.
Tikmēr Lietuvas veselības ministrs izteicies, ka ar Latviju par šo jautājumu vēl norisinās sarunas.
14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 11. septembrī Lietuvā saskaņā ar Nacionālā sabiedrības veselības centra (NVSC) datiem ir 15,5, savukārt Igaunijā, pēc Veselības departamenta informācijas, – 21,75.
Dienu iepriekš Verīga izteicās, ka Lietuva aicinājusi Latviju un Igauniju saglabāt tā dēvēto Baltijas burbuli, paaugstinot tajā saslimstības robežkritēriju līdz 25 un attiecinot to ne tikai uz personām no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, bet uz visiem, kas pārvietojas starp Baltijas valstīm.
Kā ziņots, ja arī Igaunijā saslimšanas gadījumu skaits pārsniegs noteikto slieksni, Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs neievērot 14 dienu pašizolāciju Latvijā, ja viņi ikdienā šķērso robežu ar Igauniju un pārvietojas, nepārkāpjot abu vietvaru administratīvo teritoriju robežas.
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien preses konferencē pauda skepsi par iespēju palielināt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, jo tādējādi valdība dotu signālu sabiedrībai, ka «Latvijā jāsāk vairāk slimot». «Tas ir lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību,» uzsvēra Kariņš.
Premjers piebilda, ka viņš būs gatavs ieklausīties viedoklī, ja eksperti argumentēs par labu kumulatīvā saslimstības robežkritērija maiņai, bet līdz šim neviens eksperts tādu piedāvājumu nav izteicis.
Priekšlikumu paaugstināt minēto robežkritēriju Latvijas kontekstā ir nācis klajā Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), pamatojot to ar faktu, ka stingrie pasākumi Covid-19 ierobežošanai šogad negatīvi ietekmējuši praktiski visas tautsaimniecības nozares.
Rosinājumam otrdien kategoriski iebilda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Savukārt ceturtdien, aicināta paust savu nostāju, vai viņa atbalstīs robežkritērija paaugstināšanu, intervijā Latvijas Televīzijā ministre konkrēti neatbildēja, atkārtoti sakot, ka lēmuma pieņemšana būs sarežģīta.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis aģentūrai LETA pauda, ka būtiski ir ņemt vērā katras atsevišķās valsts konkrēto «izejas situāciju». Piemēram, Spānijā, kur divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 pārsniedz 200, 25 saslimšanas gadījumi ir ļoti labs rādītājs, tomēr, lemjot par labu šādam ierosinājumam, tiek ignorēta reālā situācija Latvijā, kur kumulatīvā saslimšana divās nedēļās uz 100 000 iedzīvotāju ir 4,7.
«Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un, ja pieņem lēmumu paaugstināt no 16 uz 25 gadījumiem, tas ir ārkārtīgi straujš un liels pieaugums. Tas varētu būt jēgpilni citās Eiropas valstīs, kur saslimstība ar Covid-19 ir augsta, bet Latvijas gadījumā tas nebūtu attaisnojams,» norādīja Briģis, piebilstot, ka šāds lēmums var radīt riskus Latvijas sabiedrībai.
