Labākais praktiskais materiāls tautas vērtējumā: Īsais ceļš mantojuma labirintā

Raksts publicēts žurnālā «Pērle».

Konsultē Anta Maldupe-Krūmiņa, zvērināta notāre.

→ Dodies
pie notāra!

 Aizmirsti padomdevējus kaimiņos vai kur citur, jo Latvijā mantojuma lietas kārto notārs. Vispareizāk būtu uzreiz doties pie notāra, kas, vienkārši izsakoties, strādā teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet juridiski pareizi tas skan – piekritībā pēc apgabala (Rīga, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale). Tikpat droši vari doties pie jebkura notāra, un viņš konkrēto mantojuma lietu novirzīs pēc piekritības. Pie notāra var nākt viens mantinieks, tomēr labāk, ja visi, piemēram, trīs bērni, norunā vienu tikšanos un atnāk pie notāra reizē – visu uzzina, visiem viss skaidrs, visi atrod kopīgu labāko risinājumu.

Mantiniekam, kurš pirmais atnāk pie notāra, nav nekādu īpašo mantošanas priekšrocību, jo jebkurā gadījumā mantošana notiks tā, kā paredz likums, – pēc mantošanas līguma, pēc testamenta vai pēc likuma.

 

Lūgt mantojuma atklāšanas izsludināšanu var ne tikai mantinieki, bet arī plašāks ieinteresēto personu loks, piemēram, kreditori. Savukārt tam, kurš vēlas mantot un pieņem mantojumu, jābūt pierādītām mantinieka tiesībām – aizgājējam svešs cilvēks pie notāra neko izdarīt nevarēs.

Savulaik, dodoties pie notāra, bija jābūt līdzi gan tuvinieka miršanas apliecībai, gan radniecību pierādošiem dokumentiem. Nesen likums mainījās – tagad mantinieks pie notāra var nākt, ņemot līdzi tikai savu personu apliecinošu dokumentu. Notārs Fizisko personu reģistrā pārliecināsies par mantojuma atstājēja miršanas faktu, pēdējo deklarēto dzīvesvietu un mantošanas iesnieguma iesniedzēja tiesībām mantot un Mantojumu reģistrā noskaidros, vai šī mantojuma lietu jau nav uzsācis cits zvērināts notārs, kam mantošanas iesniegumu iesniedzis cits mantinieks.

Mantošanas iesniegumā iesniedzējam būs jānorāda ziņas par citiem zināmajiem mantiniekiem. Lai varētu paziņot par mantojuma atklāšanos, notārs prasīs viņu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu. Parasti notārs garāku mantojuma pieņemšanas termiņu izsludina tad, ja citi mantinieki ir, bet iesniedzējs neko par tiem nezina.

 

Likumā nav noteikts, kad mantinieks var sākt kārtot mantojuma lietu. Kad reģistrēts miršanas fakts, var doties pie notāra, bet ne vienmēr tuvinieki to steidz darīt emocionālu, reliģisku vai citu apsvērumu dēļ. Tomēr ir situācijas, kad došanos pie notāra nevajag novilcināt. Ilgāk par diviem mēnešiem no mantojuma atklāšanās nevajadzētu kavēties gadījumos, kad nav skaidrības par mantojuma atstājēja saistībām – parādiem un kredītiem.

Mantojums atklājas līdz ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar tiesas nolēmumu par cilvēka atzīšanu par mirušu.

 

→ Noskaidro par mantu!

 

Likums paredz, ka mantinieks iesniedz notāram mantojamās mantas sarakstu. Ir tikai normāli, ja mantinieks, būdams tuvs radinieks, vismaz kaut ko zina, bet dzīve ir dzīve – var būt arī gadījumi, kad mantinieks tiešām neko nezina. Ir lietas, ko notārs var palīdzēt noskaidrot.

Kad notārs savā lietvedībā reģistrējis mantojuma lietu, viņam pieejama oficiālajos reģistros atrodamā informācija par mantojuma atstājēja mantu. Valsts kadastra sistēmas datos redzams, kādi nekustamie īpašumi piederēja mantojuma atstājējam. CSDD reģistrā redzams, kādi transportlīdzekļi reģistrēti, savukārt VSAA datos redzams, vai 2. pensiju līmenis ir nodots mantošanai vai nav. Banku Kontu reģistrā notārs redz, kādās Latvijas bankās aizgājējam atvērti konti. To atlikums gan nav redzams, bet vēlāk notārs bankām izsūta pieprasījumu, lai saņemtu ziņas par naudas atlikumu kontā, citiem aktīviem utt.

Tikmēr notārs nevar noskaidrot neko ārpus publiskajiem reģistriem – nav tāda saraksta, kurā būtu apkopota visa informācija, kas kuram pieder. Notārs mantu nemeklē – pie darba jāķeras pašiem mantiniekiem: jānoskaidro, vai mantojuma atstājējam piederējušas kādas vērtslietas, gleznas vai antikvāri, vērtīgi priekšmeti, vērtspapīri, kapitāldaļas uzņēmumos, izsniegtie aizdevumi utt. Notāram nav informācijas arī par privātā kārtā noslēgtiem nekur nereģistrētiem līgumiem – tas, kas pirkts vai pārdots, bet nav oficiāli reģistrēts, jāmeklē pašiem mantiniekiem.

Atverot mantojuma lietu, notārs redzēs arī to, vai cilvēks atstājis publisku pēdējās gribas rīkojumu – mantojuma līgumu vai testamentu. Ja aizgājējs uzrakstījis privātu testamentu, ko glabā kādā grāmatā, bēniņos vai pagultē, tas mantiniekiem jāmeklē pašiem.

Parasti mantiniekiem jāsakārto mantojuma atstājēja dokumenti. Tie rūpīgi jāpārbauda ar zinošu skatu. Piemēram, tā tiek atrasti aizdevuma līgumi – izrādās, bērni nav zinājuši, ka mamma vai tēvs aizdevis kaimiņam prāvu naudas summu. Ja šāda rakstiska dokumenta nebūtu, tuvinieki nekad neko arī neuzzinātu, bet nu tas ir iekļaujams mantojumā kā prasījuma tiesība, jo mantas sastāvs nav tikai lietas, manta vai nauda, bet arī prasījumi pret trešajām personām.

 

Publicējot mantojuma atklāšanos, notārs atkarībā no konkrētās situācijas nosaka pieteikšanās termiņu, minimums – trīs mēnešus. Savu gribu par mantojuma pieņemšanu vai atteikšanos var izteikt tikai vienreiz – pārdomāt vairs nevarēs.

Kas mantojumu vienreiz pieņēmis, nevar vairs atraidīt, un, kas vienreiz atraidījis, tas nevar vairs pieņemt.

 

 

Notāra noteiktajā pieteikšanās termiņā tam var pieteikties ne tikai mantinieki, bet arī kreditori un citas personas, kam ir tiesības uz mantojumu. Ja mantinieku loks ir skaidrs, zvērināts notārs parasti nosaka triju mēnešu pieteikšanās termiņu un operatīvi pabeidz uzsākto lietu. Ja lieta sarežģītāka, radniecība attāla, nav zināmi visi mantinieki, īpašuma un radniecības dokumentu sagādāšanai un lietas izskatīšanai būs nepieciešams ilgāks laiks. Tomēr mantojuma lietas izskatīšanas vidējais ilgums Latvijā ir trīs līdz seši mēneši. 

Pieteikšanās termiņam ir kāda nianse. Tam jāpieskaita klāt vēl septiņas darbdienas – tā dēvētās pasta dienas, ja nu kāds mantojuma pretendents notāram adresētu vēstuli izsūtījis pēdējā pieteikšanās termiņa dienā. Iedomāsimies situāciju! Ir pēdējā diena, lai pieteiktos mantojumam, – termiņš beidzas šodien. Mantinieks atnāk pie notāra, izvērtē mantojuma lietu un piesakās mantojumam: iesniedz mantošanas iesniegumu. Bet… trīs, četras vai pat septiņas darbdienas pēc pieteikšanās termiņa beigām notārs saņem vēstuli ar pasta zīmogu, kas uzspiests pieteikšanās termiņa laikā. Un aploksnē – kreditora, piemēram, ātro kredītu izsniedzēja, pretenzija. Kas zina, ir kreditori, kas ar savu prasījumu nogaida līdz pēdējam brīdim, lai iespējamais mantinieks neuzzina par lielajām parādsaistībām.

 

 

Mantinieki ar mantojuma pieņemšanu parasti nesteidzas, ja nav skaidrības par mantojuma atstājēja saistībām. Ir gadījumi, kad mantinieki, nojaušot vai zinot par mantojuma atstājēja lielajiem parādiem, lūdz izsludināt mantojuma atklāšanos un mantojumu atraida. Likums paredz, ka, pieņemot mantojumu, jāuzņemas arī atbildība par mantojuma atstājēja saistībām. Ja nu tās ir tik lielas, ka vēlāk nāksies atdot ne vien mantojuma atstājēja, bet pat savu pēdējo kreklu! Šādai problēmai ir risinājums.

Lai neciestu no mantojuma atstājēja parādiem, mantiniekam, pieņemot mantojumu, jāizmanto likumā paredzētās inventāra tiesības. Tas nozīmē izveidot visa mantojuma sarakstu jeb mantojuma inventāru un par mantojuma atstājēja parādiem atbildēt tikai ar šīs mantas vērtību, tā pasargājot savu mantu. Lūk, piemērs! Annas tēva mantojuma vērtība ir 1000 eiro, bet parādsaistības – 1500 eiro. Ja Anna laikus pieteiksies mantojumam, izmantojot inventāra tiesības, viņa atbildēs par tēva parādiem tikai ar viņa mantu – 1000 eiro. Savukārt, inventāra tiesības neizmantojot, nāksies tēva parāda atmaksai atvēlēt arī 500 eiro no sava maka.

Inventāra tiesību izmantošana notiek tā. Mantinieks, pieņemot mantojumu, notāram sniedz paziņojumu, ka pieņem mantojumu ar inventāra tiesībām, un notārs aicina tiesu izpildītājam izveidot inventāra sarakstu. Tā ir likumā paredzēta formāla darbība, no kuras nudien nevajag baidīties. Inventāra saraksts būtībā ir mantas saraksts – viss, kas ietilpst mantojumā. Tiesu izpildītājs apzina visu – mantojumā atstātos nekustamos īpašumus, transportlīdzekļus, kapitāldaļas uzņēmumos, naudas līdzekļus kontos, vērtspapīrus, 2. pensiju līmeņa uzkrājumus utt. un šo sarakstu nosūta mantiniekam un notāram.

Inventāra tiesību izmantošanai dots samērā īss termiņš – divi mēneši no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos. Ja mantojums ir plašs un sarežģīts un inventāra sastādīšanai vajadzīgs lielāks termiņš, notārs, pēc mantinieku lūguma, šo termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk par vienu gadu. Mantinieks šādu iespēju var izmantot neatkarīgi no tā, vai viņš mantos pēc likuma, testamenta vai līguma. Kad pagājuši divi mēneši kopš mantojuma atklāšanās, inventāra tiesības vairs izmantot nevar, tāpēc drošāk mantojumam pieteikties divu mēnešu laikā. Pat ja parādsaistības būs tik lielas, ka mantojums nedos nekādus plusus, tas vismaz neradīs mīnusus. Jāsaka gan, ka gadījumi, kad kreditora prasījumi ir lielāki par mantu, ir gana reti – parasti tomēr paliek kaut neliels, bet pluss.

 

 

Lūk, kāda situācija! Brālis un māsa kļūst par mantiniekiem tēva mantai. Brālis saka – man neko nevajag, ņem, māsa, tu visu! Un māsa piesakās par vienīgo mantinieci. Tikai… māsa brālim nav pateikusi, ka viņai ir senas, noklusētas un pamatīgas parādsaistības. Tiklīdz māsa dzimtas māju mantojusi un kļuvusi par tās jauno īpašnieci, pret to tiek vērsta piespiedu piedziņa, un dzimtas māja tiek zaudēta. Šajā situācijā dzimtas māju nezaudētu, ja to mantotu brālis, bet māsa mantojumu atraidītu.

Mantiniekiem vienam no otra nevajadzētu neko slēpt, bet gan godīgi izrunāt.

 

 

Negaidīti uzzinot par mantojumā saņemtajām parādsaistībām, mantinieki cer no tām izvairīties, neizņemot mantojuma apliecību. Tomēr tas neglābs no atbildības.

 

Kreditori, kuri pieteikuši pretenziju uz mantojumu, ik pa laikam notāram lūdz sniegt ziņas, kas pieteicies mantojumam un vai mantinieks saņēmis mantojuma apliecību. Notāram šī atbilde jāsniedz. Pat ja apliecība nav saņemta, kreditors var vērsties pret to, kas mantojumu pieņēmis.

 

 

Var gadīties, ka mantinieks uzreiz neuzzina par visu mantu, kas piederējusi mantojuma atstājējam, bet tad, kad jau saņēmis mantojuma apliecību, noskaidro – bijusi vēl kāda manta.

Šādā situācijā manti­nieks var nākt pie notāra iesniegt papildi­nājumu mantas sastāvam un, nekārtojot jaunu mantojuma lietu, saņemt papildinājumus mantojuma ­
apliecībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Banku Kontu reģistrā notārs redz, kādās Latvijas bankās aizgājējam atvērti konti. To atlikums gan nav redzams.

 

 

Ja aizgājējs uzrakstījis privātu testamentu, ko glabā kādā grāmatā, tas mantiniekiem jāmeklē pašiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.