Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Labklājības ministrs mums nav svešs cilvēks, – viņš jau trešo reizi savā politiķa karjerā kļūst par ministru. Kā jokoja daži mūsu seniori – trīs lietas ir labas lietas,» stāsta Aija Barča. «Mūsu galvenā prasība nav mainījusies, tā ir tāda pati kā iepriekšējos gados pie iepriekšējām divām valdībām, proti, Latvijas Pensionāru federācija stingri pieprasa vispirms jau atrisināt jautājumu par cilvēkiem, kas pensionējušies no 2012. gada 1. janvāra un kas nesaņem piemaksu par darba stāžu līdz 1996. gadam.
No labklājības ministra saņēmām pozitīvu solījumu, ka tas noteikti tiks pakāpeniski uzsākts jau ar nākamo gadu. Cik pakāpeniski un kā tas notiks, to ministra kungs mums vēl nevēstīja. Redzēsim, kas notiks, kad tiks pieņemts budžets, jo budžetu pieņem ne tik vien 2024. gadam, bet arī 2025. un 2026. gadam. Līdz ar to tendenci varēs redzēt. Otra lieta, ko uzsvēra senioru organizācijas, bija jautājums par bāzes pensiju. Par to tiek diskutēts jau vairākus gadus, un ministrs deva mums solījumu, ka diskusija tiks turpināta. Mums ir jāzina, kā tā tiks veidota, jo Eiropā ir vairāki varianti – vai nu katram senioram vienādu naudas summu, vai arī skatīties pēc darba stāža. Tikšanās laikā sapratām, ka tā būs arī viena no pamatlietām, par ko ministrs nākamgad aicinās uz sarunu gan mūs, gan citus sadarbības partnerus.
Citi lasa
Ministrs tikšanās laikā vēl runāja par iespējamu pensiju indeksāciju divas reizes gadā, kā tas jau bija kādreiz, – aprīlī un oktobrī. Redzēsim, kā būs, jo ir nepieciešami precīzi aprēķini un prognozes, lai nesanāk tā, kā tas ir tagad oktobrī, kas gudri cilvēki, rēķinot gada vidējo inflāciju, ir nonākuši pie 6,4%. To ir diezgan grūti saprast, zinot, kas notiek ar sadārdzinājumu daudzās un dažādās jomās. Šogad nevarēja indeksēt pensijas, ņemot vērā darba stāžu, jo tas ir saistīts ar iekasētajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Izrādās, sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko daudzi sauc par sociālo nodokli, kaut gan precīzais nosaukums ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir iekasētas ar mīnusa zīmi. Vidējā iemaksu alga iepriekšējā periodā bija 534 eiro, šogad 609 eiro – vidējā alga valstī aug, bet iemaksas iet ar mīnusa zīmi. Aicinājām ministru pievērst uzmanību arī šim faktam. Labi, ka likumā par valsts pensijām 26. pantā ir tāds cipars viens – ja ir mīnusa zīme, tad to neņem vērā, indeksējot pensijas.
Ko nozīmē tas, ka ir mīnusa zīme? Tas nozīmē, piemēram, ka kāds darba devējs uzrāda darbinieka algu, atskaita nodokļus, bet diemžēl tos nesamaksā. Jo sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasē no visas darba algas, un tikai pēc tam pārējā summa tiek aplikta ar neapliekamo minimumu un rēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja darba devējs šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas nav maksājis, tad par šo laiku netiek ieskaitīts darba stāžs. Ar šo skumjo faktu saskaramies arī Latvijas pensionāru federācijā – cilvēki saņem mazāku pensiju un ir par to dusmīgi un pikti.» Bet vai Labklājības ministrs apsolīja arī ko konkrētu? «Ministrs, protams, nesolīja mums to, ko nevar izdarīt. Bet ir apsolījis mums – ja aicināsim, viņš būs klāt un mūsu viedokļus uzklausīs. Ar to arī mūsu saruna beidzās.»
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild Žurnāls Santa.
