Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +2°C 
Vispirms atgādināsim, kā vispār notiek mantošana. Kā skaidro zvērināta notāre Eva Igaune-Sēle, kāds uzsāk mantojuma lietu – visbiežāk tas ir cilvēks, kam ir kāda interese, kurš grib pieņemt mantojumu. Tad viņš dodas pie notāra un raksta mantošanas iesniegumu. Tikpat labi mantojuma lietu, uzrakstot mantošanas iesniegumu, var uzsākt kreditors, kuram mirušais ir palicis parādā. «No šā gada sākuma notāram ir pienākums meklēt un skatīties, kuri cilvēki pēc likuma ir tiesīgi mantot, un viņiem visiem izsūtīt vēstules uz deklarēto adresi, uz papildu deklarēto adresi, uz mantinieka vai kreditora norādīto adresi un uz e-adresi. Tātad teorētiski informācija var tikt nosūtīta uz četrām vietām. Ar šo tiek saprasts, ka cilvēks informāciju un savu uzaicinājumu ir saņēmis vismaz kādā no šiem informācijas kanāliem.
Ja cilvēks nepiesakās, tad viņa tiesības, beidzoties sludinājumā noteiktajam termiņam, tiek dzēstas.
Tātad viņš, arī neko nedarot, nav pieņēmis šo mantojumu. Proti, lai atteiktos no mantojuma, cilvēks var nedarīt neko. Ja cilvēks uzaicinātajā, noteiktajā termiņā nav gājis pie notāra un nav pieteicies, tiek uzskatīts, ka viņš mantojumu nevēlas un nav to pieņēmis. Tikai saņemot uzaicinājuma vēstuli, cilvēks netiek apstiprināts kā mantinieks. Arī tad, ja viņš ir mirušā bērns, nenozīmē, ka viņš automātiski kļūst mantinieks. Viņam ir tādas tiesības, bet ne obligāts nosacījums. Mēdz būt situācijas, kad ģimenē ir, piemēram, trīs bērni, bet mantot grib tikai viens. Pārējie saņem uzaicinājuma vēstules, bet viņi nereaģē un neatbild, un tādējādi no mantojuma atsakās,» norāda notāre.
Pie notāra būs jāmaksā
Ja cilvēkam kādu iemeslu dēļ nešķiet godīgi ignorēt uzaicinājumu un ja viņš vēlas, ir iespēja iet pie notāra un rakstīt iesniegumu, kurā viņš atsakās no mantojuma. Taču juridiski tas no šā gada sākuma ir mainījies – lai pieņemtu mantojumu, obligāti jādodas pie notāra un jāparaksta mantošanas iesniegums – nepietiek vien ar faktiskām darbībām, piemēram, braukt ar mirušā velosipēdu un uzskatīt, ka esmu pieņēmis mantojumu. No šī gada ir jāpārtrauc klusēšana un obligāti jāpiesakās, pretējā gadījumā tiks uzskatīts, ka no mantojuma esi atteicies. Bet, lai nepieņemtu mantojumu, pie notāra nav jāiet, jo tiek saprasts, ka cilvēks mantojumu ir atraidījis. Tomēr,
ja kādam tā šķiet godprātīgāk, tad, protams, var doties pie notāra un rakstīt atteikšanos – no tā neizrietēs nekādi citi pienākumi un nekādas saistības.
Taču jāņem vērā – ja dodas rakstīt iesniegumu pie notāra, par to jāmaksā notāra atlīdzība, kas cilvēkam izmaksās ap 33 eiro. Līdz ar to, ja viņš negrib pieņemt mantojumu, bet tomēr aiziet pie notāra, par to būs jāmaksā, un tāpēc šis gājiens varētu būt neizdevīgs. Jo tad, ja cilvēks nedarīs neko, notārs sapratīs – vēstuli viņš ir saņēmis, par pieteikšanos mantojumam ir informēts, bet viņš negrib to pieņemt. Termiņš, kurā izdomāt, pieņemt vai nepieņemt mantojumu, nebūs mazāks par trim mēnešiem. Termiņu nosaka notārs, izvērtējot dažādus apstākļus, piemēram, cik mantinieki ir sasniedzami. Ja viņi dzīvo ārpus Latvijas, tad termiņš būs ilgāks, bet ne garāks kā 12 mēneši,» atgādina Eva Igaune-Sēle.
Atceries!
Civillikuma 693. un 694. pants nosaka – ja vēlies mantojumu pieņemt, tad jāpiesakās pie notāra. Ja nepieteicies, tas nozīmē, ka esi atteicies, arī tad, ja neesi parakstījis iesniegumu par atteikšanos. Tātad šobrīd ļoti svarīgi ir pieteikties uz mantojumu, bet atteikums vairs nav būtisks, jo nepieteiktās tiesības tiek dzēstas.
Svarīgie divi mēneši
Vai joprojām pastāv situācijas, kad izdevīgāk ir no mantojuma atteikties nekā to pieņemt? Līdz 2025. gada 1. janvārim mantošanas tiesībās bija citi noteikumi un iemesli no mantojuma atteikties tiešām pastāvēja, bet no šī gada 1. janvāra viss ir citādi.
Skaidro Eva Igaune-Sēle: «Jāatceras, ka no šī gada cilvēks kreditoram atbild tikai mantotās mantas apmērā, un tas ir mantotājam izdevīgi. Proti, cik mantoji, ar tādu summu arī atbildi. Ja mantoji piecus eiro, tad piecus eiro arī atdod, un viss. Turklāt no mantojuma masas ir iespēja atvilkt izdevumus par mantojuma lietas kārtošanas izmaksām un par apbedīšanu. Respektīvi, ja mantojumā saņem tūkstoš eiro, tad no šī tūkstoša cilvēks atņem summu par mantojuma lietas kārtošanu, ko samaksāja, un par apbedīšanu, un tikai to, kas paliek pāri viņš atdod kreditoriem. Un vairs nav parādā. Taču, lai vispār saprastu, vai cilvēks grib iesaistīties šajā procesā un kārtot attiecības ar kreditoriem, tad šobrīd var izsludināt mantojuma atklāšanos un paskatīties. Tagad kreditoriem pieteikšanās termiņš ir noteikts divi mēneši, un, ja viņi šo divu mēnešu laikā nepiesaka savas tiesības, tās tiek dzēstas. Un mantiniekam pēc šiem diviem mēnešiem ir iespēja paskatīties, vai viņš grib vai negrib iesaistīties mantojuma procesā, cik daudz ir kreditoru, un tad izlemt, ko darīt – mantojumu pieņemt vai atraidīt un nepieteikties vispār.
Ja neviens nepiesakās, tad, piemēram, māju vai dzīvokli atzīst par bezmantinieka mantu un atdod valstij vai pašvaldībai.
Tas nonāk viņu īpašumā, un tad, pēc pašvaldības ieskatiem, īpašumu var izīrēt, var pārdot. Līdz ar to šobrīd mantošanas noteikumi ir daudz draudzīgāki cilvēkiem, bet ne kreditoriem, jo kādreiz mantinieks atbildēja arī ar savu mantu. Tagad tā vairs nav.»
Ja atsakies, nevari vairs pieteikties
Diemžēl arī senioriem mēdz būt gana lieli kredīti, tāpēc mantiniekiem vienmēr svarīgi painteresēties, kāda ir mirušā materiālā situācija. Var rēķināt šādi – ja mantinieks manto, piemēram, dzīvokli laukos, tā pārdošana var nesegt lielāku kredītu. Līdz ar to ir labi, ka šobrīd mantiniekiem ir iespēja pirms tam ieraudzīt visas kreditoru pretenzijas un tad izvērtēt.
«Vēl kas – ja cilvēks pieņem mantojumu ar visiem kredītiem, tad, lai arī viņš atbild tikai ar to mantu, ko saņēmis, viņam tāpat ir jākārto formalitātes ar kreditoriem un jākontaktējas ar viņiem. Atšķirība ir tikai tā, ka mantinieks vairs neriskē ar savu mantu. Piemēram, pa šiem diviem mēnešiem cilvēks redz, cik ir kreditoru un kādas summas, un, ja mantojums ir 50 000 eiro, bet parādi 30 000 eiro, tad pieņemt mantojumu ir izdevīgi. Bet, ja ir skaidri redzams, ka kredīti ir 30 000 eiro, bet mantotais dzīvoklis laukos maksā 5000 eiro, mantojums nebūs izdevīgs. Turklāt cilvēks vispār var nevēlēties iesaistīties un kārtot saistības ar kreditoriem, tāpēc viņam ir šie divi mēneši laika, kad visu izvērtēt,» uzsver zvērināta notāre un atgādina, ka kādreiz bija tā – ja uzaicināja kreditors, tad bija svarīgi no mantojuma atteikties. Ja cilvēks neatteicās, uzskatīja, ka viņš mantojumu ir pieņēmis. Tagad tā vairs nav – tagad būtisks ir notāra noteiktais termiņš, kurā cilvēkam jāpiesakās. Ja viņš to nav izdarījis, viņa nepieteiktās tiesības tiek dzēstas. Kad notāra noteiktais termiņš ir pagājis, tad savu lēmumu arī nevar vairs mainīt.
«Mantojuma tiesībās ir šāds princips – ja tu atsakies, tu nevari vairs pieteikties. Ja tu piesakies, tu nevari vairs atteikties.
Tāpēc, ja kādam ir šaubas par to, vai mantojumu pieņemt, tad var nedarīt neko: izsludināt mantojuma atvēršanu, ne pieteikties, ne atteikties, bet izvērtēt situāciju – ir vai nav izdevīgi pieņemt mantojumu,» uzsver Eva Igaune-Sēle.
Šobrīd lasa
