Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai atvadītos no Navaļnija, baznīcas apkaimē šodien sapulcējās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Viņi atkārtoja frāzes: «Nepiedosim!», «Viņš nebaidījās, un mēs nebaidāmies!», «Krievija reiz būs brīva!». Navaļnija zārks tika sagaidīts ar aplausiem. Lai gan pie baznīcas bija izveidojusies vairāk nekā kilometru gara rinda, tajā ļāvuši ienākt tikai piederīgajiem. Bilde no baznīcas, kurā redzams opozicionārs zārkā, satrieca daudzus. Vēl nesen tik spēcīgais vīrietis izskatījās nomocīts un izģindis. Viņu pēdējā gaitā pavadīja Alekseja vecāki un domubiedri, bet sievas Jūlijas un bērnu bērēs nebija. Atraitne uzņēmusies turpināt Alekseja iesākto lietu – vadīt pretošanos pastāvošajai varai. Tāpēc drošības apsvērumu dēļ arī šajā skumjajā dienā kopā ar atvasēm atrodas ārpus valsts.
Jūlijas māte, stāvot pie znota kapa, sacīja: «Man šodien Jūlija piezvanīja reizes desmit un teica:
"Tu viņam tieši pasaki, ka es viņu bezgalīgi mīlu.
Lai gan vari neteikt, jo viņš to lieliski zina."
Pēcpusdienā Navaļnija atraitne publiskoja savus atvadu vārdus Aleksejam: «Ļoša, paldies tev par 26 gadiem absolūtas laimes. Jā, pat par pēdējiem trim laimes gadiem. Par mīlestību, par to, ka vienmēr atbalstīji, ka uzjautrināji pat cietumā esot, ka vienmēr domāji par mani.
Es nezinu, kā dzīvot bez tevis, bet es centīšos tā, lai tu tur augšā lepotos ar mani, priecātos par mani. Es nezinu, vai tikšu galā, bet centīšos.
Mēs noteikti reiz atkal satiksimies. Man ir tik daudz tev neizstāstītu stāstu, tik daudz tev saglabātu dziesmu telefonā – muļķīgas un smieklīgas, godīgi sakot, briesmīgas dziesmas. Taču tās ir par mums, un es tik ļoti gribēju tev iedot tās paklausīties. Un tā gribēju redzēt, kā tu tās klausies, smejies, bet pēc tam apskauj mani. Mīlu tevi mūžīgi. Dusi mierā.» Alekseja un viņa sievas un bērnu mātes Jūlijas Navaļnijas mīlasstāsts iedvesmojis daudzus, jo pat skarbākajos mirkļos abi spēja saglabāt siltu romantikas dzirksti attiecībās.
