Rīga +16°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir gan plusi, gan mīnusi
Visu riteņu piedziņa sākotnēji tika radīta, lai palielinātu saķeri un ļautu automašīnām pārvarēt grūti izbraucamas vietas. Laika gaitā izpratne par tās priekšrocībām un lietojumu paplašinājās, un pēdējos 30 gados tā tiek piedāvāta ne vien apvidniekos un sporta modeļos, bet arī pavisam ikdienišķos masu auto. Daudzās braukšanas situācijās tā ir neatsverams atspaids, jo nodrošina lielāku stabilitāti, labāku dinamiku un var uzlabot vadāmību, it īpaši automobiļiem ar lielu jaudu.
Taču pilnpiedziņai ir arī daži trūkumi. Tā sarežģī automobiļa konstrukciju, jo ir nepieciešama papildu vārpsta uz otru tiltu, vēl viens pusasu pāris, papildu diferenciālis, kā arī centrālais diferenciālis vai sajūgs un, iespējams, sadales kārba. Papildu elementi palielina kopējo masu, un, tā kā motoram ir jāgriež visi četri riteņi, pieaug degvielas patēriņš. Neskatoties uz to, daudzi izvēlas tieši pilnpiedziņu, jo tā sniedz papildu drošību – tātad sirdsmieru.
Ražotāji uz šo pieprasījumu ir reaģējuši, radot aizvien izsmalcinātākus tehniskos risinājumus. Lielu efektu ir devusi mehānisko un elektronisko sistēmu apvienošana, kas ļauj ātri pārdalīt griezes momentu ne tikai starp tiltiem, bet arī starp riteņiem. Tāpat ir ieviesti risinājumi, kas samazina pilnpiedziņas ietekmi uz degvielas patēriņu.
Tik vienkārši kā divi plus divi
Ko jaunu visu riteņu piedziņā ir ienesuši elektriskie motori? Pirmkārt, vienkāršu un uzticamu konstrukciju, kas izpaužas gan šo dzinēju uzbūvē (tiem atšķirībā no iekšdedzes motoriem ir tikai viena kustīga detaļa), gan veidā, kā ierīkota pilnpiedziņa.
Tā vietā, lai izmantotu komplicētu transmisiju, elektromobiļiem uzstāda nevis vienu, bet divus kompaktus motorus. Viens atrodas priekšā un piedzen priekšējos riteņus, bet otrs aizmugurē, kur piedzen savu tiltu. Starp motoriem nav mehāniskas saiknes, un vietu starp asīm aizņem akumulatora bloki.
Piemēram, «Kia EV6» bāzes versijā ir viens aizmugurējais motors ar 228 ZS jaudu, bet pilnpiedziņas versijā to papildina arī priekšējais. Kopā tie attīsta 325 ZS un nodrošina iespaidīgu dinamiku – ģimenes krosovers līdz 100 km/h paātrinās 5 sekundēs, proti – straujāk nekā daudzi iekšdedzes sporta auto.
Turklāt elektromobilim nav pārnesumkārbas, centrālā diferenciāļa, sajūga un citu pilnpiedziņas elementu, tātad tehniskas ķibeles iespējamas daudz mazāk.
Tomēr rodas jautājums – vai elektriskā pilnpiedziņa spēj būt tikpat efektīva?
Visu var ieprogrammēt
«Atšķirībā no iekšdedzes dzinēja elektriskajam motoram griezes moments ir konstants visā apgriezienu diapazonā. Tāpēc, ja ritenim nepieciešams pielikt spēku, elektriskais motors to var izdarīt ātrāk, spēcīgāk un precīzāk,» skaidro žurnāla Klubs auto apskatnieks un Latvijas Gada auto žūrijas tiesnesis Toms Timoško.
Savukārt to, kā strādā elektriskais motors, nosaka vadības elektronika un programmatūra. «Teorētiskais iespēju diapazons ir ārkārtīgi plašs. Rezultāts ir atkarīgs no inženieru izstrādātajiem algoritmiem, ko var pakārtot dažādiem braukšanas apstākļiem, situācijām, režīmiem un automašīnas tipam,» stāsta Toms.
Piemēram, vairumā pilnpiedziņas elektroauto normālos apstākļos darbojas tikai
viens motors, jo tādā veidā samazinās elektrības patēriņš. Tikai tad, kad sāk buksēt primārās ass riteņi, aktivizējas otrā tiltā iebūvētais motors. Šāds darbības princips daudziem ir pazīstams no iekšdedzes modeļiem – tā funkcionē automašīnas, kuru pilnpiedziņas transmisijā izmantots Haldex sajūgs.
«Te jāpiebilst, ka žonglēšana ar griezes momentu var kalpot ne tikai drošībai un efektivitātei, bet arī vienkārši priekam. Jūs varat uzprogrammēt tādu braukšanas režīmu, kas auto padarīs par drifta monstru,» saka Toms Timoško.
Papildus tam elektriskās pilnpiedziņas auto raksturu var ietekmēt ar motoru jaudu. Piemēram, sportiskajam Kia EV6 aizmugurējais motors ir jaudīgāks nekā priekšējais, tāpēc, braucot dinamiski, aizmugurējā ass auto uzvedību ietekmēs vairāk. Savukārt Kia modelim EV9, lielam septiņvietīgam ģimenes SUV, ir divi motori ar vienādu 192 ZS jaudu. Lai gan EV9 nav radīts bezceļam, pilnpiedziņa ļauj tam tikt galā ar sarežģītiem apstākļiem.
«Es domāju, ka elektriskās pilnpiedziņas iespējas mēs pilnībā apjautīsim, kad līdzās masu modeļiem parādīsies dažādi specifiski produkti – sportinieki, apvidnieki u.c. Tad jaunā gaismā kļūs redzams, cik efektīvi var izmantot, piemēram, rekuperatīvo bremzēšanu, kas paplašinās auto stabilizēšanas iespējas un paaugstinās veiktspēju. Progresu ļoti ietekmēs arī jaunas programmēšanas un skaitļošanas iespējas,» stāsta Kluba auto apskatnieks.
Vecā parauga tehnika – entuziastiem
Pēc Toma domām, vairākums uz elektrisko pilnpiedziņu pāries gluži nemanāmi, jo cilvēki īpaši neiedziļinās tehniskajās niansēs. Viņiem galvenais arguments ir faktiskā braukšana – ja auto bez aizķeršanās var izkļūt no piesnigušas stāvvietas vai tikt līdz lauku mājai pavasara šķīdonī, ar to pilnīgi pietiek.
«Mehāniskā pilnpiedziņa saglabās pievilcību to acīs, kuri izprot un izbauda mijiedarbību starp cilvēku un mašīnu. Galu galā programmatūras algoritmi, lai cik atjautīgi, ir datu interpretācija, un katram ražotājam te ir savas domas par to, kas ir pareizi vai ne. Kad jūs nobloķējot aizmugurējo diferenciāli, saslēdzat tiltus un ieslēdzat manuālās kārbas pazemināto pārnesumu, vienīgā interpretācija notiek jūsu galvā,» smaidot piebilst Toms Timoško.
