Rīga -2°C 
Jaunākajā pētījumā noskaidrots, ka savvaļā esošie jenoti sāk izrādīt pirmās pieradināšanas pazīmes. Šie dzīvnieki, it sevišķi tie, kas dzīvo pilsētās, cilvēku klātbūtnē sāk fiziski mainīties un citādāk reaģēt uz cilvēku klātbūtni nekā tas ierasts savvaļas zvēriem.
Arkanzasas Universitātes Litlrokā bioloģe Rafaela Leša un jenotu pieradināšanās pētījuma autore norāda, ka cilvēki kļūdaini uzskata, ka dzīvnieku pieradināšanu iniciē cilvēki. Senos laikos tieši kaķi bija tie, kas pieradināja sevi pie cilvēkiem. Reizēm dzīvnieki pieradina paši sevi cilvēkiem un ar laiku kļūst no tiem atkarīgi.
A new study has shown that Raccoons are showing early signs of domestication
— Nature is Amazing ☘️ (@AMAZlNGNATURE) December 10, 2025
The University of Arkansas found that urban raccoons have smaller snouts, a sign of domestication syndrome pic.twitter.com/nyW3V7YsaB
Kad bija sākusies agrīnā lauksaimniecība, cilvēku īpašumos bija sastopamas peles, tādēļ cilvēku apmetņu tuvumā sāka dzīvot savvaļas kaķi. Eventuāli šie dzīvnieki nonāca cilvēku mājokļos. Mūsdienās šis pats scenārijs atkal atkārtojas, taču kaķu vietā ir jenoti un peļu vietā ir atkritumi.
«Viena lieta par mums, cilvēkiem, ir tā, ka lai kur mēs dotos, mēs radām daudz atkritumu,» saka bioloģe Rafaela. Cilvēku radītās atkritumu kaudzes ir kā neizmērojama bufete savvaļas dzīvniekiem, un, lai piekļūtu šai bagātībai, dzīvniekiem ir jābūt pietiekami drosmīgiem, lai rakņātos cilvēku izmestajos atkritumos un nebaidītos no cilvēkiem. Pēdējos gados manāms, ka jenoti sāk izrādīt arvien lielāku drosmi cilvēkiem.
Here’s a racoon catching snowflakes 🥺🦝 pic.twitter.com/DM5AcFsDKf
— Nature is Phenomenal (@AnimalGeoLife) November 30, 2025
Tas pat nav viss. Jenoti mainās arī ārēji, tas notiek pēc modeļa, kuru savulaik radīja Čārlzs Darvins. Viņš apgalvoja, ka pirmās dzīvnieku vizuālās pieradinātības pazīmes liecina, ka dzīvnieks dabiski veidojas tīkams cilvēkam. Dzīvniekiem laika gaitā paliek īsāka seja, nokarenas ausis, mīkstāks kažoks. Viņš to definēja par pieradināšanās sindromu. Mūsdienu zinātnieki šo fenomenu skaidro ar fizioloģiskām pārmaiņām šūnu līmenī, kas notiek, kad dzīvniekam vājinās baiļu reakcija, kas nepieciešama, lai izdzīvotu dabā. Tā arī liek dzīvniekam dabiski bīties no cilvēka.
Jaunākajā jenotu pētījumā Rafaela Leša kopā ar 16 maģistrantūras un bakalaura studentiem apkopoja gandrīz 20 000 jenotu fotogrāfiju no visas ASV teritorijas un tajās atklājās kas pārsteidzošs. Komanda atklāja, ka pilsētvidē dzīvojošiem jenotiem ir par 3,5 % īsāks purns nekā viņu lauku brālēniem.
Šie atklājumi saskan ar citiem pētījumiem par pilsētu lapsām un pelēm un «norāda, ka, tiklīdz savvaļas dzīvnieki sāk dzīvot cilvēku tuvumā, tie kļūst mazāk bailīgi un, iespējams, pat sāk izrādīt fiziskas pieradināšanas sindroma pazīmes,» portālam Scientific American saka Berlīnes Humbolta universitātes biologs Adams Vilkinss.
