Imants Strads pārsēdies «uz autobusu»

Dailes teātra aktieri Imantu Stradu PDz sazvana brīdī, kad viņš nupat beidzis telefonsarunu ar savu draugu no Ukrainas. «Viņš dzīvo netālu no Kijivas, kur notiek aktīva karadarbība. Gribējām ar sievu Elīnu braukt pakaļ, bet diemžēl viņš nevar izbraukt no valsts, jo Ukrainu aizliegts pamest vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem,»  stāsta Imants. Ar ukraini viņš iepazinies, atpūšoties Odesā, un kopš tā laika uztur sakarus.

Stāstot, kā pašam klājas, aktieris atzīst: «Salīdzinājumāt ar ukraiņiem tīri neko. Grūti tādā ziņā, ka, tikko bijām izlīduši no kovida bedres, un sākās karš.» Tas, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, Imants sajutis jau pirms kara sākuma.

«Katru dienu braukāt no Valmieras uz Rīgu ar automašīnu vairs nevaru atļauties. Esmu pārsēdies uz autobusu. No Valmieras braucu līdz Teikai, tad pārsēžos Rīgas sabiedriskajā transportā,» skaidro Imants.

Aktieris tic, ka drīz vien degvielas cenas kritīsies.

Imants atšķirībā no kolēģiem aktieriem Intara Rešetina un Kārļa Arnolda Avota par stāšanos Zemessardzē vēl nav domājis. «Tā ir laba lieta. Manuprāt, visiem, kas vēl var pavilkt savas kājas, tajā obligāti ir jāiet. Bet es vēl slinkoju. Vienkārši man ļoti nepatīk klausīt pavēlēm. Es to vienkārši nevaru izturēt. Protams, ja valstī būtu reāli sūdi, es to darītu,» apņēmības pilns ir Imants. 

Vai privātmāju Valmierā aktieris jau ir pabeidzis? «Tādā ziņā viss ir kārtībā. Taču neesmu vēl beidzis maksāt kredītu, tas mani uztrauc daudz vairāk.

Kara laikā tas ir ārkārtīgi grūti, bet es ļoti cīnos,» atzīst viņš.

Bunkuru Valmieras mežos Imants vēl nav sācis rakt. «Es to arī nedarītu. Man gan ir zem mājas pagrabs, bet, ja bumbas lidos virsū, tas daudz nepalīdzēs. Ļoti ceru un ticu, ka līdz tam nenonāks. Krievijas impērija drīz sabruks. Esmu par to pārliecināts.»