Rīga +15°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šopavasar salīdzinājumā ar 2022.gada rudeni samazinājusies un veido 39 punktus (septembrī bija 53 punkti). Gan samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri sagaida nekustamā īpašuma cenu kāpumu, gan pieaudzis cenu krituma prognozētāju skaits.
Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā šobrīd prognozē 51% aptaujāto, kas ir mazāk nekā pērn rudenī, kad tādu bija 62,5%. Vienlaicīgi līdz 15% pieaudzis mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars, salīdzinot ar 9,6% rudenī.
Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, tas ir, tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 21%. Savukārt gandrīz 13% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.
Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Zemgalē – 64,5% respondentu uzskata, ka nekustamais īpašums tuvākā gada laikā kļūs dārgāks. Tad seko Kurzeme, kur nekustamā īpašuma sadārdzinājumu sagaida gandrīz 59% iedzīvotāju, Pierīga ar 53%, Vidzeme ar 50% un Rīga ar 47%. Savukārt vismazāk to, kuri sagaida cenu pieaugumu, ir Latgalē – 40%.
Vislielākais respondentu, kuri prognozē nekustamā īpašuma cenu samazināšanos, īpatsvars ir Latgalē – gandrīz 27% aptaujāto. Pārejā Latvijā šī daļa ir gandrīz divreiz mazāka.
«SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iedzīvotāju vērtējumos atspoguļojas plaši valdošās nenoteiktības un ekonomikas sabremzēšanās ietekme. Tādēļ kopējais noskaņojums ir vājinājies un pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas sagaida līdzīgas tendences arī nekustamā īpašuma tirgū. Tomēr šajos apstākļos cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir noturējies augstā līmenī.
Gašpuitis uzskata, ka no vienas puses šādu vērtējumu varētu uzturēt gan augstās inflācijas vide, gan tas, ka ir grupas, kuras pašreizējie ekonomiskie izaicinājumi skar ierobežoti, kas liek arī tirgus perspektīvas vērtēt ne tik pesimistiski.
Citiem vārdiem, ja krīze netiek gaidīta, tad normāla lietu attīstības gaita paredz tālāku nekustamā īpašuma cenu pieaugumu.
Redzams, ka tirgus ir sācis atdzīvoties, tomēr strauju apgriezienu uzņemšanu prognozēt nesot pamata. Ja ekonomika nepiedzīvos turbulenci, iedzīvotāju vērtējumi sāks stabilizēties, vispirms mazinoties negatīvi noskaņotajiem, norāda ekonomists.
Tomēr Gašpuitis prognozē, ka var pastiprināties atšķirības noskaņojums reģionos. Tas pirmām kārtām attiecas uz Latgali, kur šobrīd cenu krituma prognozētāju ir visvairāk. Ekonomists piebilst, ka latgaliešu vērtējumos izmaiņas ir bijušas viskrasākās, jo vēl pērn rudenī 70% latgaliešu prognozēja cenu pieaugumu.
Visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem – ap 62%, kā arī vecumā no 35 līdz 44 un no 55 līdz 64 gadiem – ap 53%. Tāpat līdzīgi noskaņoti studenti (65%), mājsaimnieces (64%) un vadītāji (ap 58%).
Visvairāk cenu krituma prognozētāju skaits ir arī starp individuālā darba veicējiem – 24%, bezdarbniekiem – 18%, kā arī speciālistiem un ierēdņiem – ap 17%.
Ienākumu ziņā visvairāk to, kuri prognozē cenu kāpumu, ir starp zemu un vidēji zemu ienākumu saņēmējiem – attiecīgi 61% un 54%. Savukārt īpašuma vērtības kritumu vairāk prognozē iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem – 19%.
Aptauja veikta 2023.gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1020 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
