Rīga +3°C 
«Iemeslu, kāpēc sievietes ir vai izvēlas būt vienas, ir ļoti daudz. Reizēm tie ir psiholoģiski, bet nereti tā ir apzināta sievietes izvēle. Un, ja sieviete ir pašpietiekama persona, māk piepildīt savu dzīvi, nekur nav teikts, ka viņa nespēj būt laimīga arī viena,» uzsver psihoterapeite Ināra Vārpa.
Kādi tad ir biežākie iemesli, kāpēc sieviete ir viena?
Bailes no attiecībām
Ja sieviete nekad nav bijusi attiecībās, visticamāk, tās ir bailes no attiecībām. Bailes, kuras veidojusi pašas traumatiskā pieredze ar tēvu. Pieredze, kas saindējusi priekšstatu par vīriešu dzimumu kopumā, par kopdzīvi, par attiecībām. Pieredze, kuras rezultātā rodas izvēle vai nolēmums palikt vienai, savus spēkus veltīt profesionālajai darbībai. Sieviete izvēlas partnerību ar mērķiem, labu izglītību, darbu (darbs taču arī ir vīriešu dzimtē…). Patiesībā šādu sieviešu, kas nekad nav bijušas ilgtermiņa attiecībās, laulībā (dažām no viņām nav arī bērnu), ir diezgan daudz. Tai pašā laikā šīs sievietes brīnišķīgi realizējušās profesionālajā darbībā – mākslā, kultūrā, zinātnē.
Traumatiskas bijušās attiecības
Ir sievietes, kas izvēlas palikt vienas pēc neveselīgām, sāpīgām, traumatiskām attiecībām ar vīrieti. Lielākoties šīs sievietes redzējušas neveselīgas attiecības pašas ģimenē – tēvs bijis alkohola atkarīgs, varbūt varmāka. Kaut arī vēlējusies nekad dzīvē neatkārtot savas mātes pieredzi, sieviete tomēr uzkāpj uz tā paša grābekļa un gūst, kā to dēvē psiholoģijā, retraumu: satiek, piemēram, alkoholiķi vai tādu pašu varmāku, kāds bijis viņas tēvs. Atšķirībā no mātes viņa gan neizvēlas savu krustu nest visu mūžu un palikt laulībā 30, 40, 50 gadu ar saukli «sievietes liktenis mīlēt un ciest». Atskārstot, ka pašas pieredze diezgan precīzi kopē mātes pieredzi, sieviete pieņem lēmumu attiecības izbeigt.
Šīm sievietēm dzīve parasti aizved pa vienu ceļu – viņa ir tik vīlusies attiecībās, ka nolemj audzināt bērnus viena.
Vēlme baudīt brīvību
Un ir sievietes, kas it kā ir vienas un it kā arī nav. Proti, kaut kur ir viņas draugs – fragmentārais partneris, kas viņai rada svētkus. Kas laiku pa laikam ar viņu aiziet uz restorānu, mākslas, kultūras pasākumiem, laiku pa laikam mīlējas. Visticamāk, viņš nav brīvs, mājās viņam ir sieva, kas nav tik skaista un gudra kā šī sieviete, toties viņa ir tā dēvētā mātišķā sieviete, kas radījusi bērnus un lieliski tiek galā ar saimniecību. Vīrietis ar viņu šķirties nevēlas, negrasās vai baidās. Un galu galā – kāpēc gan lai viņš to darītu, ja rokas stiepiena attālumā ir šī gudrā, skaistā, koptā un interesantā sieviete. Sieviete, caur kuru vīrietis, kurš nav sasniedzis briedumu, bieži vien ceļ savu vīrieša vērtību. Tā teikt dokumenti v porjadke un vēl vajadzīgā brīdī blakus sieviete, ar kuru nav kauns iziet sabiedrībā. Un kuras dēļ citi vīrieši uz viņu, iespējams, skatās ar diezgan lielu skaudību.
Protams, ir sievietes, kas no šādām attiecībām cieš, taču daudz ir tādu, kas nemaz nevēlas ikdienā sev blakus vīrieti un daudz labprātāk bauda šādas brīvās attiecības. Viņai pietiek ar to, ka vīrietis rada viņai skaistu dzīvi un ļauj izbaudīt brīvību, kā arī nodrošina materiālu labklājību. Un viņai nav jāpiecieš, kā šis vīrietis izmētā zeķes, naktī blakām krāc vai skaļi strebj zupu. Viņa bauda dzīvi, un viņai ar to pietiek.
Izvēlējušās būt vienas
Un tad ir tās sievietes, ko ikdienā redzam sev blakus, – skaistas, gudras, brīnišķīgas sarunbiedres. Sievietes, kuras reiz bijušas attiecībās, bet tās beigušās. Tā vietā, lai par to žēlotos vai dzīvotu pelēkās peles dzīvi, šīs sievietes daudz strādājušas pie savas personības attīstības un kvalitātes. Līdz ar to viņām ir augsta personības raudze, un viņas vēlas līdzvērtīgas attiecības. «Tas nozīmē, ka sieviete sev pretī vēlas līdzvērtīgu spēlētāju. Vīrieti, kas ir ne tikai mērķtiecīgs, atbildīgs, spējīgs pabeigt lietas, uzņemties atbildību. Šīs sievietes vēlas, lai vīrietis ir arī apzinājies savu emocionālo pusi, ir diezgan labās attiecībās ar garīgumu, lasa grāmatas, apmeklē operu un kuram patīk sarunāties par eksistenciāliem jautājumiem.
Žargonā varētu teikt, ka šī sieviete vienkārši nav gatava pārdoties par dempinga cenām
– par katru cenu būt kopā ar vīrieti, kurš nav viņas cienīgs, kurš nav līdzvērtīgs,» skaidro Ināra Vārpa. Viņa piebilst – no arhetipiskā viedokļa vīrietim jau a priori būtu jābūt galvastiesu augstākā personības kvalitātē nekā sieviete, lai saglabātu arhetipisko līdzsvaru. Līdzsvars, kurš nosaka, ka vīrietis ir tas, kurš dominē, uzņemas atbildību, nodrošina dzīves labklājību un standartu, un sieviete saglabā savu dzīves kvalitātes standartu – viņai ir savs bizness vai viņa nodarbināta kā citādi un dzīvo kvalitatīvu, interesantu dzīvi. Un abi ir attiecībās, kas vērstas uz sadarbību, funkcionālās attiecībās.
Jāpiebilst – pirmajā vietā ikvienai no mums vajadzētu būt attiecību kvalitātei pašai ar sevi. Ja tu esi mierā, labās attiecībās pati ar sevi, saprotams – spēsi uzbūvēt arī labas attiecības ar otru cilvēku. Jautājums tikai – vai to spēs viņš. Vai viņš ir gatavs uz cieņu, mīlestību un sadarbību balstītām attiecībām? Nereti vīrietis tomēr izrādās kaprīzs bērns, kurš mānās, krāpjas, niķojas un pieprasa.
«Vērojot mūsu sabiedrību, ir skaidrs – ja vīrietis ir vesels, nobriedis un vīrišķīgs, tad viņš nestaigā pa ielām, klubiem un vēl nezin kur. Viņš, visticamāk, jau gadiem ir attiecībās, partnerībā un nav nemaz pieejams, » uzskata psihoterapeite. Speciālisti reizēm mēdz ironizēt – lai sastaptu un izveidotu attiecības ar šādu vīrieti, jāiet uz kapiem… Nē, ne jau tāpēc, ka šis vīrietis būtu miris. Bet tāpēc, ka vienīgais veids, kā viņu «dabūt», ir sagaidīt, kad viņš kļūs atraitnis.
Zēns, kas gaida rotaļu biedri…
Diemžēl vairums latviešu vīriešu nav piemēroti attiecībām, pat ja ir vieni. «Vai nu viņi neatkarīgi no vecuma ir mazi zēni, kas gaida rotaļu biedri, vai ir nespējīgi novecot, un tāpēc viņiem ir vajadzīga jauna, skaista, naiva sieviete, par kuru gādāt un rūpēties. Bet varbūt viņš grib uzturēt kādu materiāli trauslu un dzīvei īsti nesagatavotu jaunu meitenīti. Bieži sastopami vīrieši, kas meklē tikai izklaides, bet vēl biežāk tādi, kuriem ir atkarības problēmas – viņš ir dzerošs, kokaīnu šņaucošs vai azartspēlmanis. Tāpat iespējams, ka vīrietis ir biznesā un politikā un arī sevišķi nevēlas integrēties attiecībās. Un kas tad paliek pāri?» retoriski vaicā Ināra Vārpa.
Ja sieviete sasniegusi zināmu briedumu – emocionālu, garīgu, finansiālu – un viņai ir redzējums, kā skaisti novecot, rodas jautājums:
cik tad ir līdzvērtīgu un nedaudz augstākas raudzes vīriešu, kas gatavi attiecībām?
«Ja sieviete nav gatava pievērt acis uz vīrieša dzeršanu un visām citām problēmām, kas raksturīgas vairumam joprojām brīvo vīriešu, viņa izvēlas vienpatību. Jā, tieši vienpatību, nevis vientulību,» saka psihoterapeite. Jā, bet kā tad ar stereotipisko uzskatu, ka sieviete, kas ir viena, nav gana vērtīga? Dažkārt apkārtējo cilvēku žēlabas, jautājumi vai komentāri par to, ka sieviete ir viena, izskan tikai skaudības dēļ. Un lielākās skaudējas visbiežāk ir sievietes, kas šādu brīvību nevar atļauties. Kas līdz galam nav laimīgas, jo dzīvo disfunkcionālās attiecībās – neveselās, atkarīgās, taču dažādu iemeslu dēļ nav tik nobriedušas un drošas, lai spētu dzīvot vienas. Līdz ar to viņas paliek kopā ar vīrieti, kas, iespējams, jau sen krīt uz nerviem. Izvēlas disfunkcionālas attiecības, lai tikai nebūtu vienas. «Šādus stāstus daudzkārt esmu dzirdējusi gan no sievietēm, kas apmeklē psihoterapiju, gan raidītus manā virzienā. Viņas domā – kas tev nekait, tu esi tik brīva un laimīga… Tai pašā laikā viņas pašas nav ne tik drosmīgas, lai sakārtotu savas attiecības, ne arī tik drosmīgas, lai tās pārtrauktu,» uzsver psihoterapeite.
Rezultātā baiļu dēļ – novecot, palikt vienai, palaist garām īsto vilcienu utt. – sievietes paliek kopā ar bikšaiņiem, kas ir nekam nederīgi gan attiecībās, gan sadzīvē. Un tad nekas cits neatliek kā pašai kļūt par vīrieti un uzņemties rūpes par sadzīvi un visu to, ko mēdzam dēvēt par vīriešu lietām. Bet laimes dzirkstele? Kā ar to? Izrādās, laimes dzirksteli itin labi var gūt, arī realizējoties karjerā, mākslā, kultūrā. Ja ar to pietiek, kāpēc gan ne?
«Tikai… Skatoties uz pāriem, kas ir pa īstam kopā, kuru attiecībās valda īsta mīlestība, īsta cieņa, kur abi realizējušies, redzams – viņi priecājas par otra tuvumu. Pat sirmā vecumā staigā rokās sadevušies, ik pa laikam noglāsta otram roku, plecu, apskauj. Savukārt tad, ja pavērojam pārus, kuri ir kopā tādēļ, lai tikai nebūtu vieni, paveras diezgan nožēlojama aina – pa priekšu soļo karavadonis. Sieviete, kura komandē, ka jāizdara šis un tas, bet aiz muguras – vīrietis ar apdzisušu skatienu un plecos ierautu galvu. Vai šādās attiecībās var sagaidīt sadošanos rokās, pleca noglāstīšanu? Viņi ir kopā, bet vai laimīgi?» saka Ināra Vārpa.
Bailes no «princeses»
Bet kā tad no vīrieša skatpunkta? Kā viņš uztver šo – skaisto, gudro, pašpietiekamo sievieti? «Vīrieši bieži vien baidās no šīm skaistajām, gudrajām un konkurētspējīgajām sievietēm, jo viņas savā ziņā liek vīrietim iespringt un arī celt savu kvalitāti, savu latiņu. Bet vīrietis, iespējams, to nemaz nevēlas, jo viņam ir labi tā, kā ir. Vēl jo vairāk tad, ja ir sasniegts zināms statuss sabiedrībā, viņš māk nopelnīt. Tad viņš apmierinās ar kādu vienkāršāku sievieti, kurai nav tik augstas prasības.» Ne velti sieviete dažkārt tiek salīdzināta ar kokosriekstu koka galotnē. Tikai diemžēl ir ļoti maz tādu, kas gatavi kāpt galotnē, lai iegūtu tieši šo kokosriekstu, tāpēc lielākā daļa samierinās ar tiem, kas nokrituši, jo tos var dabūt uzreiz un viegli. Vai ar tiem, kas ir koka zemākajos zaros, jo to ieguve nevar traumēt, tā ir vienkārša un viegla.
Kādu vienkāršāku sievieti nereti izvēlas arī tie vīrieši, kas nav par sevi pārliecināti, kaut ārēji varbūt ir veiksmīgi un pievilcīgi.
«Pastāv tāds jēdziens kā emocionāli kastrētie vīrieši.
Tas nozīmē, ka ģimenē, kurā vīrietis audzis un veidojies, ievainota viņa vērtība, viņa pašvērtība. Šādam vīrietim arī attiecībās ir bail, ka viņš nebūs pietiekami vērtīgs. Ja sieviete ir skaista, gudra, kopta, izpelnās uzmanību sabiedrībā, viņam ir bail, ka šo sievieti iekāros citi. Viņš nolemj, ka tā attiecībās būs nevēlama spriedze, un izvēlas kādu vienkāršāku sievieti,» skaidro psihoterapeite. Tā, lūk, rodas pāri, par kuriem brīnāmies: nu kā tā – viņš tik iznesīgs, gudrs, tāds un šāds, bet viņam līdzās jauka, bet ļoti vienkārša sieviete, kurai ir minimālas prasības gan pret savu ārieni, gan dzīvi kopumā.
Kur tad meklēt viņu… sirds atslēdziņu?
Un tomēr… Kaut arī šīs gudrās, skaistās un citādi brīnišķīgās apzināti izvēlējušās savu latiņu nepazemināt, pat ja izvēlējušās būt vienas, arī viņas visbiežāk tomēr alkst pēc vīrieša sev blakus. Katrai taču gribas kādu, kura azotē ieritināties, ar ko kaislīgi mīlēties, apspriest tikko redzētu izrādi, galu galā pastrīdēties par īsto sienu toni remonta laikā. Ko darīt? Vispirms – neieslīgsti bezcerībā. Nu nav jau arī tā, ka apkārt vispār nav kopdzīvei derīgu vīriešu, pat ja tavas prasības ir visai augstas. Viņi ir, tikai skaidrs, ka ar tādu neiepazīsies (nu labi, pastāv minimāla iespēja) kādā naktsklubā. Jo arī sakarīgie vīrieši, kas ir vieni, visbiežāk žēlojas, ka neizdodas sastapt sakarīgas sievietes… Nav nekāds kauns darīt zināmu saviem draugiem, radiem paziņām, ka esi atvērta attiecībām, jo tieši viņi visbiežāk ir tie, kas, sastopot kādu piemērotu kandidātu, ir spējīgi jūs savest kopā.
Joprojām aktuāla ir sociālās tīklošanās vietnes Tinder, Badoo vai Bumble. Ņemot vērā to, ka Latvija ir diezgan maza, šādi daudzkārt satikušies cilvēki, kas jau agrāk bijuši pazīstami un viens otram simpatizējuši, bet nav zinājuši, ka otrs ir brīvs.
Ja nu galīgi neizdodas iepazīties ar cilvēku, kas šķiet atbilstošs pašas izstrādātajam kvalitātes standartam, vienmēr jau pastāv iespēja iepazīties ar kādu ārzemnieku. Taču šī, protams, ir aklā spēle, kas var izrādīties gan ļoti veiksmīga – tu vari satikties ar kādu šarmantu, gudru, brīnišķīgu kungu –, gan arī ļoti neveiksmīga. Nav izslēgts, ka šādi uzduries kādam jefiņam. Taču – kas neriskē, tas neko dzīvē nepiedzīvo. Vairākas sabiedrībā zināmas sievietes attiecības izveidojušas tieši šādā veidā – atrodot mīlestību un brīnišķīgu partneri kāda ārzemnieka veidolā.
Bet, ja tomēr šaubies par to vīrieti, kuru esi sastapusi, atceries: veselīgu attiecību pazīme ir sadarbība, bet neveselu – cīņa. Ja neesi gatava cīņai, varbūt vērts tomēr pagaidīt vēl. Vai vispār palikt vienai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsdienās pilnīgi visās jomās spējam izdzīvot pašas.
