Gada vārda, nevārda un savārstījuma aptaujā atkal iesūtīti asprātīgi novērojumi un valodas jaunveidojumi

Aptauju Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens jau 18. gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS). Rīkotāji pieteikumus saņem visu gadu un pirmie ienāca jau janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja.

LVAK atzīmēja, ka joprojām tiek gaidīti iesūtījumi salīdzinoši nesen ieviestā kategorijā «gada savārstījums» – tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2020.gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ. Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem.

LVAK norādīja, ka gada savārstījuma titula pieteikti arī tādi vārdu virknējumi, kā, piemēram, «Sačakarētā Čaka iela» vai Rīgas Satiksmes aicinājums: «Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Sagaidīsim, kad citi pasažieri iekāps, un tad – izkāpsim paši. Paldies par sapratni!».

Citi lasa

Santa.lv

Slavenības

«Ne gaidību laikā, ne pēc meitas piedzimšanas nav palīdzējis finansiāli.» Dita Grauda atklāti par attiecībām ar Mr. Kauliņu

Jolanta Tomševica

Mans Mazais

Nelūgtais nakts viesis – laringīts. Vai bērns tiešām var nosmakt?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Tāpat pieteikts Ministru prezidenta teiktais: «Mani sāk uztraukt tas, ka tas plāns, kas mums ir, vismaz man nav saprotams. Un, ja man nav viņš galīgi saprotams, iespējams, ka daļai sabiedrības viņš arī nav līdz galam saprotams».

LVAK pavēstīja, ka joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu. Šogad ieteikts «pakariņš» – numuriņš, ko saņem, piemēram, teātrī nododot virsdrēbes, «gretīnisms» – klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas sludināts tīņu eko-populisms, «prātgrozis» – influencera vietā, «rituālie ķekši» – portāla «Latvija.lv» ekrāni pilni ar neskaitāmām atzīmējamām pārbaudēm.

Tāpat piedāvāts vārds «sejauts» – sejas masku vietā, «rādne» – fitnesa aproce vai kāds cits mazekrāns, kas sajūgts ar viedierīci vizuālu datu pārraidīšanai, «rečekisti» – publicēto ziņu patiesuma pārbaudītāji, «amatu karuselis» – rotācija valsts iestāžu darba vietās, «masku mediji» – nenogurstoši par masku valkāšanu atgādinošie plašsaziņas līdzekļi, kā arī «noslēdze» un «mājsēde» angļu valodas vārda «lockdown» latviskošanai un citi.

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens organizatori vērsa uzmanību, ka gada vārdam derētu būt tādam, kas 2020. gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā ir stiprs. Pagājušajā gadā par tādu atzīta «notumse» – aptumšošanās, mijkrēslis, spuldžu izslēgšanās, kā arī daudzu citu svarīgu ierīču nedarbošanās, ko izraisījusi kāda nopietna kļūme elektroapgādes tīklā.

Organizatoru ieskatā gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, «atzīmēt (jubileju)» svinēšanas vietā, «melnais ledus» atkalas un apledojuma vietā, «līdziesaiste» līdzdalības vietā, «vakcīna» un «vakcinēties» potes un potēšanās vietā un citi.

Savukārt spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās. Biežāk tāds nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Tostarp pamanīti teicieni: «Rādām viens otram savas olas!» «Draugi, nav labi!» «Tas tiešām ir ļoti satraucoši, jo Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo apmēram pusmiljards cilvēku,» un «Tie cilvēki, kuri ir nomiruši no kovida, tiem, protams, šie Ziemassvētki arī nebūs.» 

Organizatori aicina sūtīt savus pieteikumus līdz 10. janvārim uz e-pasta adresi «[email protected]» vai pa pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.

Aptauja noslēgsies ar preses konferenci janvāra nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā, vai attālināti, ja būs šāda nepieciešamība, – žūrijas locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko, viņuprāt, aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu.