Francijas bijušajam prezidentam Sarkozī piespriests piecu gadu cietumsods

Sarkozī tika apsūdzēts par Kadāfi līdzekļu izmantošanu savas 2007. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas finansēšanai. Apmaiņā pret to Sarkozī bija solījis palīdzēt spodrināt Kadāfi reputāciju Rietumvalstīs, ziņo BBC. Sarkozī bija Francijas prezidents no 2007. līdz 2012. gadam.

Tiesnese Natālija Gavarino sacīja, ka Sarkozī bija ļāvis saviem palīgiem sazināties ar Lībijas amatpersonām, lai paprasītu finansiālu atbalstu savai kampaņai. Tomēr tiesa lēma, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka Sarkozī  bijis nelikumīgā kampaņas finansējuma saņēmējs.

70 gadus vecajam bijušajam Francijas prezidentam tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu,

turklāt sods viņam jāizcieš pat tad, ja tiks iesniegta apelācija. Vēl Sakrozī jāmaksā arī soda nauda 100 000 eiro apmērā.

Izmeklēšana tika uzsākta 2013. gadā, divus gadus pēc tam, kad toreizējā Lībijas līdera dēls Saifs al Islāms apsūdzēja Sarkozī viņa tēva dotās naudas iztērēšanā savās kampaņās. Viņš norādīja, ka Sarkozī no Kadāfī ir saņēmis miljonus.

Jau nākamajā gadā pret Sarkozī vērsās Libānas uzņēmējs Ziads Takīdīns, kurš ilgus gadus darbojās kā starpnieks starp Franciju un Tuvajiem Austrumiem. Viņš apgalvoja, ka viņam ir rakstiski pierādījumi tam, ka

Sarkozī kampaņu «bagātīgi» finansēja Tripole un to, ka maksājumi 50 miljonu eiro vērtībā turpinājās arī pēc viņa kļūšanas par prezidentu.

Starp citiem apsūdzētajiem tiesā bija bijušie iekšlietu ministri Klods Geāns un Braiss Ortefē. Tiesa atzina Geānu par vainīgu korupcijā, kā arī citās apsūdzībās, un Ortefē tika atzīts par vainīgu noziedzīgā sazvērestībā.

Sarkozī sievai, Itālijā dzimusī bijušajai supermodelei un dziedātājai Karlai Bruni-Sarkozī, pagājušajā gadā tika izvirzītas apsūdzības par pierādījumu slēpšanu saistībā ar Kadāfi lietu. Viņa savu vainu gan noliedz.

Kopš zaudējuma 2012. gada prezidenta vēlēšanās, pret Nikolā Sarkozī ir vērstas vairākas kriminālizmeklēšanas. Vēl nesen viņš arī iesniedza apelāciju pret 2024. gada februāra spriedumu, kurā viņš atzīts par vainīgu 2012. gada vēlēšanu kampaņas finansējuma pārtērēšanā, turklāt Sarkozī pēc tam bija nolīdzis sabiedrisko attiecību firmu, lai to slēptu. Viņam tika piespriests viena gada cietumsods, no kura seši mēneši tika nosacīti izpildīti.

2021. gadā viņš tika atzīts par vainīgu tiesneša kukuļošanas mēģinājumā un kļuva par pirmo bijušo Francijas prezidentu, kam piespriests brīvības atņemšanas sods. Decembrī Parīzes apelācijas tiesa lēma, ka viņš var izciest sodu mājās, valkājot aproci ap kāju, nevis fiziski atrodoties cietumā.