Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ļoti blīvā divu dienu programmā šogad tika apskatīts plašs tēmu loks, priekšplānā izvirzot mediju nepieciešamību kļūt arvien daudzveidīgākiem un meklēt jaunus kanālus, kā sasniegt savu auditoriju. Profesionāļu un ekspertu paneļos un lekcijās daudz tika runāts par to, kā stiprināt profesionālās žurnālistikas mugurkaulu sociālo mediju un influenceru laikmetā, kā digitalizēt un arī dažādot savus drukātos formātus un kā vispār izdzīvot (vai ideālā gadījumā – dzīvot!) nemitīgas krīzes apstākļos.
Bet, protams, uzmanības galvenajā fokusā šogad nenoliedzami bija tirgus jaunpienācējs – AI jeb mākslīgais intelekts –, kurš žurnālistu un redakciju dienaskārtībā parādījies salīdzinoši nesen, bet paspējis sacelt pamatīgu vētru un viedokļu polemiku par to, kas mūs sagaida nākotnē. Pagaidām gan jautājumu ir vairāk, kā atbilžu. Tomēr šā brīža iepriecinošākais secinājums – cilvēka intelekts vēl joprojām ir vienīgais intelekts pasaulē, kurš spējīgs uz patiesu jaunradi. Tāpēc žurnālistikas kvalitāte joprojām ir mūsu svarīgākais uzdevums citādi tik mainīgajā industrijā un arī pasaulē, kurā valda infomami jeb informācijas cunami, kā to varbūt ne pārāk veiksmīgā jaunvārdā nodēvēja kāds no izdevējiem.
Vēl viens sāpīgs jautājums gan drukātajiem medijiem, kuri iekāpuši arī digitālajā upē, gan tiem medijiem, kuri vienmēr strādājuši interneta vidē, ir lasītāju ieradumu un domāšanas lēnā maiņa. Līdzīgi, kā pirms desmit gadiem neviens vēl īsti nebija gatavs maksāt par Spotify vai Netflix, arī šodien ne tikai pie mums, bet arī citur pasaulē žurnālistiem un izdevējiem nākas atbildēt uz lasītāju jautājumu – kāpēc man jāmaksā par saturu internetā? Šeit mēs atgriežamies pie pašiedvesmas un vienlaikus arī neapstrīdamas realitātes, kas arī ir atbilde uz šo jautājumu: jo kvalitatīvs saturs, ko radījis profesionāls žurnālists, nevar būt par velti. Un, kā vienreiz smalki izteicās kāds mūsu komentētājs – žurnālisti arī grib ēst. Tāpēc – mēs turpināsim darīt to, ko protam vislabāk – stāstīt stāstus par pasauli un cilvēkiem mums visapkārt, bet jūs uz brīdi varat iztēloties pasauli, kurā šādu stāstu vairs nav. Tā taču noteikti nav labāka pasaule par to, kurā šobrīd dzīvojam, vai ne?
