Rīga +19°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Iespējams, šī situācija ir drusku neparasta, jo aizgājis liels cilvēks, un bēres nav uzreiz,» PDz saka Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze. Dzejnieka Ulda Bērziņa sirds pēc smagas slimības apstājās 24. martā, nepilnus divus mēnešus pirms viņa 77. dzimšanas dienas.
Atvadu ceremoniju dzejnieka dēls folklorists un programmētājs Ansis Ataols Bērziņš sarīkoja tikai pēc divarpus nedēļām.
«Iespējams, Ansim kāds pārmetīs, ka viņš bēres rīko tik vēlu, taču pēc kristiešu paražām Lieldienās nevienu neglabā. Tātad, ja nepaguva to izdarīt līdz tām, dara tagad – pēc svētkiem,» spriež Jundze. Viņš pats jau pirms Lieldienām sarīkoja virtuālu atvadu pasākumu.
«Visi, kas tobrīd varēja, pieslēdzās tiešsaistei, un Ulda laikabiedri dalījās atmiņās. Bija ļoti emocionāli, daudziem lija asaras.»
Tuvākie radi un draugi pulcējās ārēji ļoti vienkāršā vietā – saietu namā Vijoļšķūnis, lai teiktu ardievas Uldim Bērziņam.
Daudzus šāda aizgājēja dēla izvēle pārsteidza. Jundze neslēpj – gan no Latvijas Rakstnieku savienības, gan Rīgas domes piedāvātā atbalsta bēru organizēšanā slavenā dzejnieka dēls esot atteicies. «Mēs to respektējam, un Rakstnieku savienībai ar Ansi nav nekādu konfliktu. Atvadas no tēva ir viņa privāti rīkots pasākums, un Rakstnieku savienība neiejaucās, vien lūdza ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Zinot Anša attiecību vēsturi ar Latvijas valsti, ir jāsaprot, ka viņš no tās vienkārši negrib pieņemt nekādu palīdzību.
Domāju, Ansis ir apvainojies uz Latviju. Un kāpēc lai nebūtu apvainojies uz valsti, kas viņu turējusi cietumā…» spriež Arno. Anša Ataola Bērziņa vārds skaļi izskanēja saistībā ar piedalīšanos 2009. gada 13. janvāra nemieros Vecrīgā. Toreiz viņš tika sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu, kas probācijas noteikumu pārkāpuma dēļ pārtapa par reālu cietumsodu.
Par aizgājēju Uldi Bērziņu sēro arī viņa sieva habilitētā vēstures zinātņu doktore Jeļena Staburova, un Ulda meitas – Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja politoloģe Una Aleksandra Čerenkova un komunikācijas vadības aģentūras Deep White īpašniece Egle Klekere. Taču bēru rīkošanā galveno iniciatīvu esot uzņēmies tieši dēls.
«Cik man zināms, Ataols nolēmis tēti kremēt. Ja urnu ar pīšļiem izdomājis novietot kaut kur savā īpašumā Latgalē, kāpēc ne? Mums ir daudz piemēru, kad izcilu cilvēku pelni nenonāk kapsētā. Piemēram, kinokritiķa Normunda Naumaņa pīšļi tika izkaisīti Venēcijas Lielajā kanālā. Protams, Uldim ir draugi, kuri jūtas nelaimīgi par šo visu un saka – dzejniekam vajadzētu atdusēties Rīgā, kur Bērziņam ir tuvinieku kapi. Bet, ja pats Uldis savulaik atzinies, ka viņam nekas nebūtu pret atdusēšanos kalniņā Latgalē, nevienam nav tiesību apšaubīt šo izvēli,» uzskata Jundze.
