Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
«Daces nāve man bija milzīgs trieciens. Mēdz domāt, ka jau pieaugušā vecumā vairs nevar īsti iepazīt jaunus draugus. Taču Dace kļuva par manu draugu no pirmās mūsu pazīšanās dienas,» par biedrības Par legālu saturu izpilddirektori un bijušo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieci Daci Kotzevu PDz stāsta Saeimas deputāte Linda Liepiņa.
Dace no dzīves aizgāja pēkšņi, būdama tikai 41 gadu veca, atstājot vīru un trīs bērnus.
«Viņa bija īpaša, tāpat kā viņas vieta manā dzīvē. Ir cilvēki, kas atrod viens otru, un mēs sapratāmies no pusvārda, no skatiena. Mani draugi ir mana stipra pils, un Dace bija gabaliņš no manas pils. Viņa palīdzēja man nenolikt Saeimas deputātes mandātu visu šo laiku. Dace viena pati uzrakstīja pirmo Sabiedrisko mediju likumu.
Viņa bija tā, kas ārdījās, kad kārtējo reizi atnāk idioti un sabojā to, pie kā strādājuši profesionāļi.
Es atcerēšos pilnīgi visu, ko viņa man kā manas dzīves skolotāja ir mācījusi – par vilkiem, par uzmetējiem, par viltus draudziņiem. Taču milzīgajā skrējienā pēc patiesības viņa aizgāja no šīs pasaules. Un es skrējienā pēc patiesības pat vēl neesmu paspējusi izsērot un izraudāt…
Tik tikko paguvu uz bērēm,» emocionāla ir Linda. «Pateicoties labiem cilvēkiem, atvadījos no Daces tieši tā, kā biju iecerējusi – ar viršu un baltu ziedu pušķīti. Zinu, ka tur augšā viņu sagaidīs labi cilvēki un viņa tur jau iegriež kārtīgu ballīti,» skumji pasmaida Liepiņa.
Traģiskā ziņa, ka Daces vairs nav, daudziem bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Daces tuvie cilvēki atzīstas – nebija pamanījuši, ka vienmēr stipro Buci, kā viņu mēdza dēvēt draugi, kaut kas nomoka.
.jpg)
Ka nepieciešama palīdzīga roka, mīļš vārds. Nekas par to neesot liecinājis. Taču izrādījās, ka arī ārēji tik stipra sieviete varot būt trausla un salūzt dzīves vētras priekšā… Par viņas nāves apstākļiem publiski nerunā, bet tie esot neskaidri.
Linda Liepiņa saka: «Zinot savu raksturu, vēl noskaidrošu nāves patieso cēloni. Viena no versijām esot pašnāvība Mazajā Juglā, bet es neticu. Nekas tā vienkārši nenotiek. Pēc kopēju draugu sarunām secinām, ka nekas par to neliecināja. Turēšu roku uz pulsa un iesaistīšu šajā lietā visus sev zināmos cilvēkus.»
Dienā, kad Daces Kotzevas tuvinieki atvadījās no viņas uz mūžu, Latvijā plosījās vētra. Koki lūza, un vējš tos rāva laukā ar saknēm. Bija sajūta – pati daba dusmojas, ka Dace mūžībā aizsteidzās tik ātri. Pateikt ardievas bija ieradušies draugi, kolēģi, bijušie studiju biedri.
Krematorijas Lielā zāle bija stāvgrūdām pilna. Stāvot garajā rindā, lai noliktu pie Daces zārka ziedus, ļaudis ik pa laikam nočukstēja: «Nespēju noticēt! Par agru viņa nolēma aiziet…».
PDz izsaka visdziļāko līdzjūtību Daces Kotzevas tuviniekiem.
