Cik bieži Latvijā ir bijuši balti Ziemassvētki?

Sinoptiķu jaunākās prognozes liecina, ka šogad Latvijā varam cerēt uz baltiem Ziemassvētkiem. Ziemassvētku brīvdienās sniega sega pārklās aizvien plašāku valsts teritoriju, un sestdien, otrajos Ziemassvētkos, tās biezums tuvosies 10 cm, ziņo Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVMĢC).

Lai arī šķiet, ka baltus Ziemassvētkus neesam redzējuši jau gadiem ilgi, novērojumi* rāda, ka laikā kopš 1961. gada ir bijuši tikai pieci gadi, kad sniegs šajos svētkos nav bijis visā Latvijā (1974., 2006., 2013., 2015., 2016. gads), bet vēl piecos gados (1971., 1972., 2007., 2011. gads) sniega sega ir bijusi tikai atsevišķās vietās, vidēji Latvijā nesasniedzot pat 1 centimetru. Taču tajā pašā laikā jāatzīst, ka vidējais sniega segas biezums Ziemassvētkos Latvijā tomēr samazinās, lai gan ir pāris atsevišķos gadījumos bieza sniega sega bijusi ir arī pēdējos gados.

Citi lasa

Zane Piļka- Karaļeviča

Personības

Kreipānu līdz asarām aizkustina sabiedrības atbalsts, taču viņam ir kāds svarīgs lūgums…

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Dari Pats

Māja

Līmējam tapetes — cik sarežģīts ir šis process?

Pēdējos 58 gados lielākajā daļā Ziemassvētku ir bijusi 1–10 cm bieza sniega sega, un vidēji visbiezākā sniega sega ir bijusi 2010. un 1981. gadā – attiecīgi 31 un 30 cm. Bet visbiezākā sniega sega kādā Latvijas reģionā ir novērota Baltijas jūras piekrastē – 1981. gadā Vendzavā tā sasniedza 51 cm.

Teritoriāli lielāka iespēja sagaidīt baltus Ziemassvētkus ir Alūksnes un Vidzemes augstienēs, kur Ziemassvētki bez sniega ir novēroti tikai atsevišķos gados, turpretī Baltijas jūras piekrastē sniega sega ir tikai nedaudz vairāk nekā pusē no Ziemassvētkiem.

Lielākā daļa, domājot par baltiem Ziemassvētkiem, iztēlojas nevis knapu, pāris centimetrus biezu sniega kārtiņu, bet gan biezu sniega segu ar kupenām, kas līdzinās skatam no Ziemassvētku pastkartēm. Tādēļ apskatam arī varbūtību, ka sniega sega Ziemassvētkos ir biezāka par 5 cm. Arī šādi svētki visbiežāk ir Austrumlatvijas augstienēs – vidēji 4 no 5 gadiem, bet visretāk Baltijas jūras piekrastē – aptuveni reizi trijos gados. 

Vidējās gaisa temperatūras klimatiskā norma (1981.-2010. gads) Latvijā Ziemassvētkos svārstās no –5°C pašos valsts ziemeļaustrumos līdz 0°C Baltijas jūras piekrastē. Tas nozīmē, ka visā valstī šajos svētkos lielākoties tiek novēroti ziemīgi laika apstākļi, tomēr gadu no gada gaisa temperatūra var būt krasi atšķirīga – starpība starp pēdējos 57 gados novēroto minimālo un maksimālo gaisa temperatūru ir 41,8°C.

Vissiltākie Ziemassvētki bija 2016. gadā, kad Kolkā 26. decembrī gaisa temperatūra sasniedza +10,3°C, savukārt viszemākā gaisa temperatūra –31,5°C tika novērota 1996. gadā Zosēnos.  

Kopš 1961. gada astoņas reizes Ziemassvētkos visā Latvijā ir bijis atkusnis (piecas reizes no tām pēdējos septiņos gados), turpretī visbargākais sals ir bijis 1996. un 1969. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra nekur nebija virs –15°C.

Nokrišņi Ziemassvētkos kādā Latvijas reģionā tiek novēroti katru gadu, un pēdējos 57 gados vismazākie nokrišņi bija 1990. gadā, kad tikai Stendē novēroti pavisam nelieli nokrišņi, savukārt ar nokrišņiem bagātākie Ziemassvētki bija 2010. gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums sasniedza 24,3 mm. Vislielākais nokrišņu daudzums šajos svētkos kādā no novērojumu stacijām bija 1961. gadā Limbažos – 49,5 mm.

Trīs reizes aplūkotajā laika periodā Latvijā Ziemassvētkos ir bijušas vēja brāzmas, kas sasniedza stipras vētras spēku (≥25 m/s), un visi trīs gadījumi ir novēroti Baltijas jūras piekrastē. 1971. gadā Liepājā maksimālās vēja brāzmas bija 28 m/s, 2003. gadā Ventspilī tās bija 27 m/s, bet 2011. gadā Pāvilostā – 25 m/s.

* Materiālā izmantoti dati no 1961. līdz 2018. gadam.