Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
«Šajā laikā ikviens ir pelnījis atbalstu un uzmundrinājumu no valdības, jo nekas cits mums nav atlicis. Mēs vairs neuzticamies nevienam. Paļaujamies tikai uz sevi. Šajā gadījumā valdības piešķirtie 500 eiro par katru bērnu ir tāds Zīgerista cienīgs solis, kurš savulaik mums dalīja bezmaksas banānus, un mēs par to ļoti priecājāmies,» spriež četru bērnu tētis Intars Busulis.
«Protams, es varētu iztikt arī bez šiem 500 eiro, bet, ja piedāvā, ar prieku ņemu. Mūsu ģimenē šī nauda tiks tērēta vienīgi bērnu vajadzībām, niekos nenotrallināsim. Man sirdsapziņa neļautu rīkoties citādi. Patiesībā jau sen netērējamies tādām lietām kā drēbes vai aparatūra. Mums viss ir. Šis laiks pierādījis – laimei nav vajadzīgas dārgas mantas, bet cilvēki, kas tev ir apkārt.»
Ar sievu Ingu viņš izveidojis speciālu bērnu budžetu. «Plānojam to gadam uz priekšu, un tajā ietilpst viss vajadzīgais: zīmuļi, flomāsteri, zābaki, pufaikas… Vienmēr esam turējušies budžeta rāmjos. Tagad varēsim atļauties kaut ko vairāk.
Citi lasa
Ļoti negribētos, lai cilvēki šos 500 eiro tērētu izklaidēm vai nevajadzīgām mantām.
Daudzi sūdzas, ka nevar samaksāt par mūzikas vai mākslas skolu, treniņiem. Nu, tagad pietiks visai nākamajai sezonai!»
Mūziķis neslēpj – viss brīvais laiks tiek ziedots bērniem, kas skolojas mājās. Jaunākais dēls ir bērndārznieks, bet trīs atvases mācās 12., 8. un 1. klasē. «Par tādām romantiskām lietām kā mūzika nemaz nav laika aizdomāties. Visa dzīve rit tikai par un ap skolu. Mums paveicies, jo pirmklasniekam ātri pielec,» stāsta Intars. Vecākie bērni ar mācībām lielākoties paši tiek galā. «Vecākā meita ar prieku piedalās stundās, atbild uz jautājumiem, gluži kā vecos laikos, paceļot roku.
Reiz ar ģimeni devāmies izbraukumā, un skolotāja meitai teica, ka šoreiz var nepiedalīties tiešsaistes stundā. Taču viņa visu ceļu mašīnā apzinīgi klausījās. Ko lai saka – kādi vecāki, tādi bērni,» smejas Intars.
«Savā ziņā tos 500 eiro uztveru arī kā algu par ieguldīto darbu bērnu izglītībā. Tas tiešām ir smags darbs, ko mēs vecāki tagad darām. Nervus atņem nenormāli! Šobrīd mēs spējam novērtēt, ka skolotājs nav tā vieglākā profesija.»
