Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dzejas izrāde ar Aleksandra Čaka dzeju un Nika Matvejeva mūziku «Mīlestības gads», kas skatāma aktiera Upesgrīvas «Rūķu» mājas verandā, ir Mārtiņa Vilsona veltījums mirušajam draugam.
«Draugu man tikpat kā vairs nav. Liela daļa jau miruši. Niks bija foršs cilvēks, mans draugs bez vārdiem. Niks ir atstājis divus albumus ar dziesmām, kurām ir Aleksandra Čaka dzeja, – «Atzīšanās» un «Meitenēm». No tiem tad izrādē kopā ar Čaka mīlestības dzeju skan manis izpildītās dziesmas,» stāsta Vilsons.
Citi lasa
Pirmizrādē klāt bija arī Nika Matvejeva atraitne producente Ilona Matvejeva un divas no trim Nika meitām. «Tas bija ļoti emocionāli. Kārtējo reizi pārliecinājos, cik daudz Nika mūzikā ir no viņa paša. Tāda atkalsatikšanās. Tajā pašā laikā interesanti bija vērot, kā Mārtiņš mūzikai pievieno savu izpildītāja stilu. Šāda mājas izrāde ļauj saglabāt gan emocionālu tuvību, gan spriedzi. Bija sajūta, ka esmu atkal satikusi Niku, ar viņu parunājusies,» žurnālam «Privātā Dzīve» atzīst Ilona.
Matvejevu jaunākā meita Kristīne, kura Latvijas Mūzikas akadēmijā studē klasisko dziedāšanu, piebilst:
«Skatoties izrādi, man acu priekšā atkal bija tētis ar ģitāru. Aizdomājos, ka mums ir viena dzīve, bet katram – savs termiņš.
Vilsons mana tēta izjūtas caur mūziku spēj nodot tālāk, jo gribas, lai šī mūzika ir mūžīga. Un es šo izjūtu noķēru.»
Komponista vecākā meita pedagoģe un animācijas studijas «Kokles» animatore Anete Matvejeva neslēpj – viņai, izdzirdot jau pirmās mūzikas taktis, kaklā bijis kamols. «Šķita, ka esmu mūsu mājās viesistabā kopā ar tēti, gluži kā ceļojums laikā. Niks bija klātesošs.»
Plašāk lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!
