Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pārvietošanās ar divriteni Latvijā kļūst aizvien populārāka. Kā nekā, pārvietojoties ar velosipēdu, mēs gan izkustamies, gan rūpējamies par vidi, gan arī laikā, kad degvielas cenas tikai kāpj – tas ir krietni izdevīgāks pārvietošanās veids par personīgo auto.
Un vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju labprāt brauc ar velosipēdu.
Turklāt galvaspilsētā pēdējos gados tieši vasaras mēnešos velosipēdistu skaits ir gandrīz vai tāds pats kā gājēju.
Taču gluži tāpat, kā aug velobraucēju skaits, aug arī garnadžu apetīte tos zagt. Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas nodaļas vecākā speciāliste Sanda Gailāne skaidroja, ka gadu no gada velosipēdu zādzību skaits ir svārstīgs, taču kopumā ar pieaugošu tendenci. Tā, piemēram, 2020.gadā tika nozagti vairāk nekā 2 600 divriteņi, bet 2021.gadā – gandrīz 2 000.
“Visbiežāk velosipēdi tiek zagti no māju kāpņu telpām, un, piemēram, 2021. gadā tie bija 35% no visām zādzībām. No kāpņu telpām visbiežāk zog ziemā, bet, pieaugot siltajam laikam, aizvien vairāk parādās zādzības arī no ārtelpām, un tās 2021. gadā bija 21% no kopējā zādzību skaita,” skaidroja eksperte.
Viena no cilvēku visbiežāk pieļautajām kļūdām ir divriteni atstāt kāpņu telpā vai pagrabā un paļauties uz to, ka tā braucamrīks ir novietots drošā vietā, proti, aiz slēgtām durvīm.
Eksperte vērtē, ka šī sajūta ir maldīga. Velosipēdu vislabāk ir turēt dzīvoklī vai slēgtā garāžā.
Taču arī šādā gadījumā jāpievērš papildu uzmanība tā drošībai:
“Garāžā būs varbūt signalizācija vai kāpņutelpā var pieslēgt ar kādu stiprāku slēdzeni. Un tad slēdzene arī ir jāizvēlas droša.”
Tikmēr sabiedriskās vietās drošāk riteni būs atstāt drošības kameru priekšā vai tur, kur ir lielāka cilvēku plūsma, klāstīja Gailāne.
Daļa zagto velosipēdu tiek pārdota caur sludinājumiem, daļa – izjaukta pa detaļām, bet vēl arī zagtie braucamrīki dažkārt tiek uzglabāti zagļu izvēlētā vietā un realizēti vien pēc kāda laika.
Atrastos velosipēdus likumsargiem gan ne vienmēr ir tik vienkārši nodot atpakaļ īpašnieku rokās. Un iemesli tam var būt dažādi.
Valsts policijas pārstāve atklāj, ka dažkārt divriteņu īpašnieki pat nespēj raksturot to, kādā krāsā ir braucamrīks. Turklāt ne vienmēr cilvēkiem ir pieejams apliecinājums tam, ka atrastā manta viņam ir piederējusi.
Tāpēc pirmais, ar ko jāsāk – savs braucamais ir jānofotografē un tad tas jāreģistrē CSDD datu bāzē.
“Reģistrējot velosipēdu, mēs piefiksējam visas īpašās pazīmes – rāmja numuru, krāsu, modeli un arī ievietojam fotogrāfiju, Šādā veidā tas viss ir piefiksēts. Tas viss glabājās vienā noteiktā vietā, un, ja gadījumā velosipēds tiek nozagts, mēs varēsim uzreiz policijai iesniegt šos datus no CSDD datubāzes,” pauda Gailāne.
Tāpat viņa arī piebilda, ka nereti problēmas rada divriteņiem noskrāpēti rāmja numuri, tāpēc tajā brīdī, kad tiek veikta velosipēda iegāde, šādus braucamrīkus nevajadzētu pirkt.
Vēl, pērkot divriteni, eksperte mudināja tā rāmja numuru pārbaudīt CSDD sistēmā, kur sadaļā “Darbības ar transportlīdzekļiem” ir iespējams pārbaudīt, vai tas Latvijā ir reģistrēts kā zagts.
Eksperte arī min, ka visu informāciju par garnadžiem atsavinātajām zagtajām mantām, un, tostarp arī velosipēdiem, var atrast Valsts Policijas mājaslapas sadaļā “Atrastās mantas”, bet apliecināt divriteņa piederību var ar pirkuma čekiem, velosipēda pasi vai CSDD datu bāzē iepriekš veikto braucamrīka reģistrāciju.
