Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
33
-
1
-
0
-
0
-
1
-
2
-
1
-
Norunāt interviju ar profesori Vīksnu šajās dienās nav joka lieta. Sēdes, tikšanās, sanāksmes, informācijas sniegšana medijiem – šobrīd koronavīruss ir uzmanības centrā. Arī mūsu sarunas laikā pienāk arvien jauna informācija par saslimušo skaita pieaugumu, bet profesores miers ir nesatricināms.
Tikko saņemts arī no Ķīnas vēstniecības Latvijā sūtīts materiāls ar Ķīnas ārstu apkopotajiem datiem un informāciju kolēģiem citviet pasaulē. Profesore, kas pati kādu laiku strādājusi par pasniedzēju medicīnas institūtā Ķīnā, Pekinā, uzskata: pasaulei ir ļoti paveicies, ka ķīnieši rīkojušies tik radikāli un operatīvi. Diemžēl itāļi pirmo vilcienu palaiduši garām, un nu pārējās valstis saņem lidmašīnas ar Covid-19 slimniekiem, kas atgriežas mājās. Arī Latvija.
Taču ārste arī piebilst: jo vairāk cilvēku saskarsies ar konkrēto slimības izraisītāju, jo vairāk cilvēkiem izstrādāsies antivielas un vīruss sāks zaudēt savu spēku.
– Sociālajos tīklos cilvēki joko, ka no biežās roku mazgāšanas ādā jau teju caurumi. Kā ir ar jums?
– Man uz rokām caurumu nav, jo es, būdama infektoloģe, rokas kārtīgi mazgāju visu mūžu. Bet, ja bez jokiem, – tik liela uzmanība ieteikumam bieži mazgāt rokas liecina, ka tauta kopumā ir atradinājusies no regulāras roku higiēnas. Varbūt pat nav ko brīnīties, jo pēdējos gados, piemēram, TV reklāmās redzam cilvēkus, kas dzer no vienas pudeles, mainās ar futbola krekliņiem, bet tie visi ir infekciju pārneses ceļi.
Taču roku mazgāšana tiešām ir ļoti nepieciešama, jo vīruss no elpceļiem var nonākt jebkurā vietā.
Rokturi sabiedriskajā transportā, PIN kodu pogas veikalos, iestāžu pildspalvas – vīruss var būt visur, kaut iespēja inficēties šādi ir mazāka nekā tad, ja esam tiešā kontaktā ar slimu cilvēku.
– Zināms, ka cilvēki ķērušies pie pārtikas krājumu veidošanas. Jums pašai ir krājumi tām visur pieminētajām divām nedēļām, ja kas notiek?
– Tā es nevarētu teikt, tomēr man mājās vienmēr ir drusku kādi pārtikas krājumi. Reti ir tā, ka viss beidzies un vairs nekā nav. Tomēr saku uzreiz – pamata veidot šādus pārtikas krājumus nav. Tas draud tikai ar kodēm produktos.
– Kā ir ar došanos ārpus Latvijas – esat pārskatījusi savus tuvākos braucienus?
– Sakrita tā, ka pašlaik man nav nekādu ceļojumu plānu. Vaina jau nav pašā ceļošanas faktā, bet tajā, ka lidostās ir ļoti daudz cilvēku no dažādām vietām, viņi vēl neapzinās, ka var izplatīt infekciju. Tālāk mēs diezgan ilgu laiku sēžam noslēgtā telpā lidmašīnā.
Zinu, ka to ventilācijas sistēmas ir pasargātas pret atsevišķām baktērijām un ierosinātājiem, bet acīmredzot ne pret koronavīrusu.
Trešais – mēs nolaižamies nākamajā lidostā, kur atkal ir ļoti daudz cilvēku, un tādējādi iespēja inficēties trīskāršojas, četrkāršojas un tā tālāk. Gados vecākiem cilvēkiem es šobrīd stingri iesaku neceļot. Pārējie paši var izvēlēties. Es pati šobrīd nelidotu nekur. Kopumā mums visiem vajadzētu izvairīties no tā, no kā mēs varam izvairīties.
– Visā šajā sāgā tomēr ir nopietnas pretrunas. No vienas puses, mums saka: koronavīruss ir vienkārši akūti respiratora slimība, būtībā nieka lieta. No otras puses – pēc slimniekiem dezinficē lidmašīnas kā pēc mēra, slēdz noteiktas teritorijas, iestādes, skolas, kaimiņi lietuvieši pat piesaistījuši armijas spēkus. Cilvēkos tas rada trauksmi. Kāpēc viss ir tik pretrunīgi?
– Jā, pretrunas ir, jo ir daudz nezināmā. Tas satrauc ne tikai tautu, bet arī epidemiologus un citus ārstus. Šo to par vīrusu mēs jau zinām, un te jāsaka paldies Ķīnas kolēģiem, kuri visu laiku informē pasauli. Tomēr nezināmā ir ļoti daudz.
Nav skaidrs, kāda būs mirušo statistika – šis procents pa valstīm ļoti atšķiras, un to, iespējams, varēs saprast tikai tad, kad epidēmija būs vai nu beigusies, vai vismaz nopietni mazinājusies.
Tāpat precīzi nezinām, cik dienu pirms simptomu parādīšanās vīruss jau var būt lipīgs. Nezinām arī par šīm 14 dienām, ko cilvēki lūgti palikt mājās, – vai tas ir pietiekami ilgi? Varbūt vajag vairāk, bet varbūt mazāk? Tāpat arī nav īstas skaidrības par pārneses ceļiem. Skaidrs, ka galvenais ir gaisa pilienu ceļš, bet, iespējams, ir vēl citi. Piemēram, ir izskanējusi informācija par fekāli orālo ceļu. Vēl ir arī kontaktu ceļš, kad cilvēks pieskaras beigtam dzīvniekam un tad ar rokām aiztiek savu muti, seju. Starp citu – cilvēks liek roku pie sejas vismaz 15 reižu stundā.
– Tiem, kas pieņem lēmumus, jāņem vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas. Kāpēc tomēr ir vērojama arī tāda histēriska reakcija?
– Es tomēr nelietotu vārdu histēriska. Katrai valdībai ir savs pamatojums rīcībai. Piemēram, Itālija palaida garām to pirmo brīdi, un, kad saprata, jau bija diezgan daudz saslimušo, arī mirušo skaits ir lielāks. Ķīnā, Uhaņā, viss pamazām stabilizējas, jo viņi pieņēma acumirklīgus lēmumus, un tam arī bija fantastiskas iespējas. Tur uzceltas trīs īpašās slimnīcas, visu vajadzīgo pa slimnīcām izvadā roboti. Tāpēc tie skaļie lēmumi ir pietiekami pamatoti.
Par kaimiņiem lietuviešiem un armiju – lietuviešu kolēģis teica: tas bijis valdības lēmums, bijuši sabijušies, vēlāk varēsim uzzināt, vai šādam lēmumam bija pamats.
Turklāt man liekas – pašlaik labāk ir pārspīlēt, nevis otrādi, jo varu iedomāties, ko jūs, žurnālisti, mums teiktu, ja pēkšņi Latvijā slimība strauji izplatītos: re, kā lietuviešiem ir, re, kā ķīniešiem ir, bet kāpēc mums nav?
Latvijai bija laiks sagatavoties, visi dienesti ir formā. Un tas, ka mēs nodrošinām paraugu ņemšanu reģionos un pie cilvēkiem mājās – tas ir labs un pamatots lēmums!
– Šobrīd zināms, ka īpašā riska grupa ir cilvēki gados un vīrieši. Kāpēc tā?
– Mirstības rādītāji uzrāda mazliet lielāku vīriešu skaitu – to pagaidām grūti izskaidrot. Piemēram, Ķīnā tas varētu būt saistīts ar arodfaktoriem – vīrieši biežāk strādā tirgū un līdzīgās vietās.
Šī slimība vispār ir bīstamāka cilvēkiem gados, jo elpošanas sistēma jau ir fizioloģiski izmainījusies, viss kļuvis mazāk funkcionāls. Jaunam cilvēkam alveolas ir elastīgas, krūšu kurvis skaisti elpo, visi muskuļi pilnvērtīgi piedalās, bet veciem zūd elastība, muskuļu masa un daudz kas cits.
Te mans ieteikums – noteikti ir vērts vakcinēties ar pneimokoku vakcīnu.
Mūsos ir baktērijas, un, kad cilvēks ir novājināts, piemēram, ar gripu vai koronavīrusu, tad aktivizējas baktērijas un rodas komplikācijas, kas parasti ir nāves iemesls. No tā var izvairīties.
– Kāpēc vienam vīruss izpaužas kā viegla saaukstēšanās, ko var pat vispār nepamanīt, bet citam noris smagi?…
Visu sarunu lasi žurnālā Ieva.
