Rīga +6°C 
Naudas trūkumu kā galveno bažu iemeslu minējuši 67 procenti aptaujāto, tā noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības Ergo un pētījumu aģentūras Norstat nesen veiktajā iedzīvotāju iztaujāšanā. Uztraukumu vairo arī tas, ka vairāk par trešdaļu aptaujas dalībnieku atzinuši, ka joprojām neveido nekāda veida uzkrājumus pensijas vecumam, paļaujoties vienīgi uz valsts garantēto 1. un 2. pensiju līmeni. Ņemot vērā Eiropas un arīdzan Latvijas novecošanu, proti, ka pieaug pensijas vecuma cilvēku īpatsvars, pagarinās mūžs un līdz ar to arī laiks, kad saņem pensiju, uztraukums, kādu pensiju saņems tie, kas pensionēsies pēc pieciem vai desmit gadiem, ir pamatots.
Tas nozīmē, ka turpmāk vienam strādājošajam būs jāuztur vairāk pensionāru un pensijas apjoms pret darba gados saņemto algu kļūs mazāks,
piemēram, tā varētu būt vien ceturtā daļa no strādājošā ikmēneša ieņēmumiem. Vai ar to varēs iztikt, nemaz nerunājot par ilgoto vecumdienu baudīšanu?
Pētījums parāda, ka cilvēki sāk krāt aktīvāk, kad kļūst vecāki, visbiežāk 40–49 gadu vecumā. Populārākais brīvprātīgais uzkrāšanas veids pensijas gadiem ir 3. pensiju līmenis, kam seko uzkrājumi krājkontos, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, vismazāk vecumdienām krāj skaidrā naudā vai banku depozītos. Raizes par pensijas laiku ir lielākajai daļai visu vecumu cilvēkiem, arī vairākumam gados jaunāko. Iespējamās veselības problēmas senioru gados dara bažas 52 procentiem aptaujāto, 14 procenti uztraucas par vientulību, bet 12 – par aktivitāšu trūkumu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
