Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Visātrāk uz elektroauto plāno pārsēsties lietuvieši, bet tuvāko desmit gadu laikā jau puse Baltijas iedzīvotāju – gada laikā visās Baltijas valstīs augusi gatavība iegādāties elektroauto, un visstraujāk tas noticis Lietuvā, kur dubultojies to braucēju skaits, kas elektroauto pirkumu ir ieplānojuši jau tuvāko trīs gadu laikā, liecina aptaujas rezultāti.
Otrdien Ministru kabinets skatīja ziņojumu par atbalsta iespējām bezemisijas un mazemisiju transporta līdzekļu iegādei, plānojot, ka no 2022.gada Latvijā būs pieejams finansiālais atbalsts grantu veidā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosināja sniegt atbalstu iedzīvotājiem jaunu un lietotu rūpnieciski ražotu elektromobiļu iegādei vismaz 4500 eiro apmērā un jaunu rūpnieciski ražotu spraudņa («plug-in») hibrīdauto iegādei vismaz 2250 eiro apmērā.
Kā liecina pētījums, tuvāko piecu gadu laikā elektroauto plāno iegādāties katrs ceturtais jeb 26% Latvijas iedzīvotāju, un tuvākajos piecos līdz desmit gados vēl 17%.
Visātrāk uz elektroauto tomēr plāno pārsēsties Lietuvā – tur tuvāko piecu gadu laikā ar elektroauto plāno braukt jau trešā daļa jeb 34% iedzīvotāju, no kuriem 20% jeb divas reizes vairāk nekā pērn elektroauto plāno pirkt jau tuvāko trīs gadu laikā. Tikmēr Igaunijā tuvāko piecu gadu laikā elektroauto iecerējuši iegādāties 21%, bet tuvākajos desmit gados 38%.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, gatavība pirkt elektroauto augusi visās Baltijas valstīs un kopumā elektroauto tuvākā vai tālākā nākotnē plāno iegādāties 62% Lietuvā, 55% Latvijā un 53% Igaunijā, daļa no tiem arī vēlāk nekā pēc 10 gadiem.
Gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar to pašu laika posmu 2020.gadā, elektroauto iegādei Citadeles izsniegtais finansējuma apjoms Latvijā palielinājies sešas reizes, un lielākoties pircēji ir uzņēmumi, tomēr nepārprotami aug arī mājsaimniecību interese, liecina bankas dati.
«Kopumā 85% Latvijas sabiedrības atbalsta plašāku elektroauto izmantošanu, pat ja paši neplāno to iegādāties. Var droši prognozēt, ka elektroauto plānveidīgi un pakāpeniski palielinās savu klātbūtni mūsu ikdienā, un iedzīvotāju paradumi to apliecina. Vienlaikus redzam, ka valsts atbalsts ir būtiska motivācija – Lietuva šogad ieviesa subsīdijas jaunu un lietoto elektroauto iegādei un aptaujā uzreiz novērojam divreiz lielāku gatavību to iegādāties jau tuvākajos gados.
Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm banku piedāvātie finanšu instrumenti pagaidām ir bijis vienīgais veids, kā samazināt sākotnējās izmaksas elektroauto iegādē.
Pozitīvi, ka beidzot arī Latvijā jau ir iecerēti konkrēti atbalsta mehānismi elektroauto iegādē,» pauda Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.
Aptaujas dati liecina, ka 51% aptaujāto katrā valstī ir vienisprātis, ka valsts atbalsts visvairāk motivētu iegādāties elektroauto. Tikai Igaunijā vēl lielāka daļa sabiedrības jeb 53% norāda, ka motivējošākas ir zemās ekspluatācijas izmaksas. Salīdzinot ar pagājušo gadu, arī Latvijā teju divkārt lielāka daļa šo novērtē kā būtisku motivāciju – 41% šogad un 21% pērn. Lietuvā tikmēr 43% norāda uz citiem finansiālajiem ieguvumiem – nodokļu atvieglojumi, bezmaksas stāvvietas, iespēja braukt pa sabiedriskā transporta joslām, un pēc tam 42% min zemās ekspluatācijas izmaksas.
Plānots, ka atbalsts Latvijā tiks īstenots sadarbībā ar komersantiem – jaunu elektromobiļu un spraudņu hribrīdauto pārdevējiem, kas ir oficiāli pilnvaroti auto izgatavotāja pārstāvji un lietotu elektromobiļu pārdevējiem, kas ir reģistrēti CSDD transportlīdzekļu tirdzniecības vietu reģistrā.
Lai nodrošinātu transportlīdzekļa ilgtspējīgu izmantošanu, rosinās noteikt arī monitoringa kritērijus – gada laikā nobraucamo attālumu.
Atbalsta programmas ilgums varētu būt divi gadi (līdz 2023.gada 31.decembrim) vai līdz brīdim, kamēr pieejams finansējums, kura kopējais apmērs paredzēts 10 miljonus eiro. Par minētajiem nosacījumiem valdība vienosies rudenī pēc VARAM sagatavotā projektu konkursa nolikuma iesniegšanas.
«Pieaugot elektroauto piedāvājuma klāstam un to daudzveidībai, iedzīvotāji arvien biežāk sāk izvērtēt pārsēšanos videi draudzīgākā – bezizmešu auto. Lai gan Latvija no pārējām Baltijas un Eiropas valstīm mazliet atpaliek ar monetāru atbalsta mehānismu ieviešanu, no Lietuvas un Igaunijas piemēra skaidri redzam, ka iedzīvotājiem ir svarīgi redzēt valsts nostāju konkrētā sfērā. Ilgtermiņa stratēģija un subsīdiju ieviešana no valsts puses iedzīvotājiem sniedz skaidrību mobilitātes un uzlādes infrastruktūras attīstībā, kas veicina savstarpēju sadarbību kopēja mērķa sasniegšanai – samazināt sevis radīto piesārņojumu un kļūt klimatneitrāliem,» pavēstīja «Volkswagen» un «Audi» e-mobilitātes eksperts Matīss Zemītis.
Viņš piebilda, ka, aprēķinot kopējās auto ekspluatācijas izmaksas, uzņēmumos itin bieži par labu lemj elektroauto iegādei, vienlaikus spodrinot sava uzņēmuma videi draudzīgo tēlu.
Analizējot pētījuma datus, redzams, ka Latvijā un Igaunijā tikai attiecīgi 10% un 11% iedzīvotāju elektroauto iegādi motivē ar klimata neitralitātes veicināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu, bet Lietuvā šis faktors motivē 27% aptaujāto.
Savukārt 30% aptaujāto Latvijā neplāno iegādāties, bet atbalsta plašāku elektroauto izmantošanu – šī tendence gada laikā faktiski nav mainījusies. Savukārt Lietuvā un Igaunijā liela daļa no tiem, kas pērn pauda atbalstu elektroauto izmantošanai, bet neplānoja paši iegādāties auto, domas ir mainījuši, un elektroauto pirkums jau ietilpst to plānos. 13% Latvijā, 10% Lietuvā un 16% Igaunijā norāda, ka nekad neplāno iegādāties elektroauto, jo atbalsta iekšdedzes dzinēju auto izmantošanu.
Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju par elektroauto izmantošanu jūlija beigās veica pētījumu aģentūra «Norstat», aptaujājot 1008 respondentus Latvijā un pa 1000 cilvēkiem Lietuvā un Igaunijā. Respondenti ir vecumā no 18 – 74 gadiem, un izlase ir reprezentatīva.
