Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
11
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Par darba kavējumu jāinformē darba devējs.
Ja savas vai bērna slimības dēļ nevari ierasties darbā, par kavējumu darba devējam jāpaziņo tā, kā tas paredzēts darbavietas iekšējās kārtības noteikumos. Ir darbavietas, kurās darbiniekiem ļauts slimības dēļ vienu vai vairākas dienas neierasties darbā pat tad, ja slimības lapas nav, un ir darbavietas, kur šādu kavējumu un tā pamatojumu izvērtē ļoti strikti. - Jāsaņem ārsta apliecinājums, ka cilvēks zināmu laiku ir darbnespējīgs.
Lai saņemtu darbnespējas jeb slimības lapu, jādodas pie ārsta vai jāizsauc savs ģimenes ārsts mājas vizītē. Lai izsniegtu darbnespējas lapu, ārstam jānovērtē pacienta veselības stāvoklis, pārliecinoties, ka viņš jau šodien tiešām nespēj strādāt. Ārstam nav tiesību dokumentu reģistrēt ar atpakaļejošu datumu – pirmā slimības lapas diena var būt tikai tā, kurā cilvēks izmeklēts. Darbnespējas lapas izsniegšanas galavārds ir ārstam, ievērojot stingrus noteikumus par to, kādos gadījumos ļauts izsniegt darbnespējas lapu.
Slimības lapas sagatavo, pagarina un noslēdz tikai elektroniski. To veselības informācijas sistēmā izdara ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. - Sākotnēji ārsts atver darbnespējas A lapu (izņemot gadījumus, kad saslimšanas cēlonis saistīts ar arodslimību vai slima bērna kopšanu).
A lapu izraksta noteiktam laika periodam, bet ne ilgāk par 10 dienām. Šis dokuments ir pierādījums darba devējam, ka darba kavējums ir attaisnots, turklāt tas ļauj darbiniekam arī saņemt darba devēja izmaksātu slimības naudu. Kad e-darbnespējas lapa ir noslēgta, informāciju automātiski saņem Valsts ieņēmumu dienests (VID), un darba devējs šo ziņu redz nākamajā dienā pēc e-darbnespējas lapas noslēgšanas VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Darbnespējas lapa nav jāiesniedz darba devējam papīra formā. - Vispirms slimības nauda no darba devēja.
Ja slims ir pats darbinieks, nevis bērns, par pirmajām 10 slimošanas dienām viņš saņem slimības naudu, ko izmaksā darba devējs. Par pirmo slimības dēļ kavēto dienu darbinieks slimības naudu nesaņem – tā ir nogaidīšanas diena. Atlīdzību par nākamajām dienām darba devējs aprēķina no darbinieka vidējās izpeļņas – tik, cik vidēji vienā dienā darbinieks nopelnījis pēdējo sešu mēnešu laikā pirms mēneša, kurā saslimis.
Par otro un trešo slimības dienu no šīs summas darbiniekam jāsaņem ne mazāk kā 75%, bet no ceturtās līdz desmitajai dienai – ne mazāk kā 80%. Ja darba devējs vēlas, viņam ir tiesības noteikt un izmaksāt darbiniekam arī lielāku slimības naudu. Darbiniekam nav atsevišķā iesniegumā jāprasa darba devējam slimības naudas izmaksa – to darba devējs pats aprēķina un izmaksā pēc informācijas saņemšanas par darbinieka noslēgto darbnespējas lapu VID EDS.
Darba devējs slimības naudu maksā nevis par kalendārajām dienām, bet gan par tām slimošanas dienām, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. - Ja cilvēks joprojām ir slims – jāsaņem B lapa.
Ja A lapa beigusies, bet cilvēks nav atveseļojies, jādodas pie ārsta, lai no 11. darbnespējas dienas atvērtu B lapu – tas ir gan attaisnojuma dokuments darba kavējumam, gan pamats slimības pabalsta saņemšanai no valsts. Gan darba devējs, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šo dokumentu saņem elektroniski. - Ja ārsts izraksta B lapu – jāprasa slimības pabalsts VSAA.
No darbnespējas 11. dienas līdz noteiktam laikam, kamēr var atgriezties darbā, cilvēks saņem slimības pabalstu, ko izmaksā VSAA. Tiesības saņemt slimības pabalstu ir strādājošajiem, kas maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas trīs mēnešus pēdējā pusgada laikā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā (šis nosacījums neattiecas uz A darbnespējas lapām, kā arī slima bērna kopšanas gadījumiem).
Šo periodu skaita par pilnajiem mēnešiem pirms mēneša, kad atvērta darbnespējas lapa. Laiku, kad cilvēks ir darba ņēmējs un bijis grūtniecības/dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai viņam bijusi ilgstoša pārejoša darbnespēja, arī ieskaita šajā kvalifikācijas periodā.
Ja slimošanas periods ir nepārtraukts, slimības pabalstu var saņemt ne ilgāk kā 26 nedēļas, skaitot no darbnespējas pirmās dienas vai ne vairāk kā par 52 nedēļām triju gadu laikā, ja slimošana atkārtojas ar pārtraukumiem. Pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. To aprēķina no cilvēka iemaksu algas 12 kalendāro mēnešu periodā, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā cilvēks saslimis. Piemēram, ja cilvēks saslimis 2019. gada augustā, tad vidējo iemaksu algu aprēķina pa 12 kalendāro mēnešu periodu no 2018. gada jūnija līdz 2019. gada maijam.
Slimības pabalstu maksā nevis tikai par darbdienām, bet par kalendāra dienām, tātad – arī par sestdienām un svētdienām. - Slimības pabalsta saņemšanai no VSAA ir jāuzraksta iesniegums.
Kad slimības B lapa noslēgta, iesniegumu pabalsta saņemšanai var uzrakstīt personīgi jebkurā VSAA nodaļā vai nosūtīt pa pastu, tomēr visērtāk to izdarīt elektroniski, izmantojot mājaslapas latvija.lv pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem. No saraksta jāizvēlas E-iesniegums slimības pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai, jāievada prasītā informācija un jāiesniedz. Iesniegumā noteikti jānorāda e-darbnespējas lapas numurs. To var pajautāt ārstam, kas lapu izrakstījis, vai arī atrast, izmantojot e-pakalpojumu Saņemtās darbnespējas lapas. - Ja saslimis bērns – uzreiz izsniedz darbnespējas B lapu.
Cilvēkam, kas kopj slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem, no bērna saslimšanas pirmās dienas tiek izsniegta darbnespējas B lapa, ko apmaksā VSAA. Ja bērnu kopj mājās, slimības pabalstu izmaksā no 1. līdz 14. bērna slimošanas kalendārajai dienai, bet līdz 21. dienai – ja kādu perioda daļu bērns ir kopts stacionārā. Pēc tam pabalsta izmaksa beidzas. - Saslimstot ikgadējā atvaļinājuma laikā, darbiniekam ir tiesības saņemt darbnespējas lapu un iesniegt to darba devējam.
Tad noslimotās dienas no atvaļinājuma atrēķina un pārceļ uz vēlāku laiku. Darbiniekam ir iespēja izvēlēties – pagarināt atvaļinājumu vai pārcelt slimības dēļ neizmantotās atvaļinājuma dienas uz citu laiku. Ja darbnespējas lapa izsniegta, jo saslimis pats darbinieks, viņš saņem darba devēja izmaksātu slimības naudu. Ja atvaļinājuma laikā saslimis bērns, no darbnespējas lapas pirmās izsniegšanas dienas slimības pabalstu maksā valsts. - Nedrīkst vienlaikus saņemt slimības pabalstu un strādāt, gūstot ienākumus no algota darba.
Dažkārt cilvēki, kas strādā divos darbos, aplami domā: par vienu darbu saņemšu slimības pabalstu, bet otrā turpināšu strādāt. Tas nav iespējams. Nosakot tiesības uz slimības pabalstu, VSAA pārbauda, vai pabalsta pieprasītājam darba nespējas periodā nav reģistrēti darba ienākumi. Ja viss ir godīgi – cilvēkam atvērta B slimības lapa un viņš nestrādā –, valsts aprēķina slimības pabalstu, summējot vidējo izpeļņu visos darbos.
Īpaši vērtīgs padoms!
Lai saņemtu slimības pabalstu, ir jābūt noslēgtai B lapai un iesniegtam iesniegumam VSAA. Ja slimošanas periods ir ilgstošs, ārstējošam ārstam var lūgt ik pēc divām nedēļām aktuālo darba nespējas lapu noslēgt, lai cilvēks var to iesniegt VSAA un saņemt slimības pabalstu. Ja darba nespējas periods turpinās, ārstējošais ārsts izsniedz jaunu darba nespējas B lapu – iepriekšējās turpinājumu, un atkal ne ātrāk kā pēc divām nedēļām cilvēks to var prasīt noslēgt, lai saņemtu slimības pabalstu.
Valsts atbalsts – arī vecvecākiem
Arī vecmāmiņa vai vectēvs var saņemt slimības pabalstu, aprūpējot savu saslimušo mazbērnu.
Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība paredz iespēju, ka darbnespējas lapu var izsniegt arī bērna vecvecākam neatkarīgi no tā, ka ģimenē bērnu audzina gan mamma, gan tētis. Ja kāda objektīva iemesla dēļ vecākiem pašiem nav iespējams kopt savu slimo bērnu, tad darbnespējas B lapu saistībā ar slima bērna kopšanu var izsniegt arī vecmammai vai vectēvam.
Ja ārsts kādam no viņiem izsniedzis darbnespējas B lapu saistībā ar slima bērna kopšanu, tātad konkrētajā gadījumā ir konstatēts, ka bērnu viņa slimošanas laikā aprūpē tieši vecvecāks. Ja, teiksim, vecmamma slimā bērna kopšanas dēļ nevar ierasties darbā un tāpēc zaudē algotā darba ienākumus, slimības pabalstu viņai piešķir likumā noteiktajā kārtībā.
Jautājums un atbilde
- Vai prēmiju ietver pabalsta aprēķinā?
«Man būs ilgstoša darbnespēja. Nekad neesmu izmantojusi slimības lapu, tādēļ zvanīju uz VSAA, lai noskaidrotu to, ko nesaprotu. Jautāju: ja aprēķina periodā būs bijusi prēmija, vai šo summu iekļaus, aprēķinot slimības pabalstu? Man atbildēja: tas atkarīgs no prēmijas lieluma. Kad prasīju, cik liela vai maza prēmija var būt, saņēmu atbildi: kā kura nodaļa rēķina. Gribu saprast: kad prēmiju ietver un kad neietver aprēķinā, un ko nozīmē šī norāde – kā kura nodaļa rēķina?»
Atbild ANITA JAKSEBOGA, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte:
«Iespējams, sarunas laikā radusies kāda savstarpējā nesaprašanās. Vidējo iemaksu algu VSAA teritoriālās nodaļas aprēķina pēc vienotas metodikas. Arī prēmija – neatkarīgi no tās apmēra – tiek pilnībā ņemta vērā, aprēķinot vidējo iemaksu algu slimības pabalstam. Ir tikai viens izņēmuma gadījums: prēmiju neņem vērā tad, ja tā izmaksāta slimošanas laikā vai tad, kad cilvēks bijis grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.
Bet ir vēl kāds nosacījums. Kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kas bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā. 2019. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālais apmērs ir 63 800 eiro, līdz ar to 2019. gadā dienas vidējā iemaksu alga slimības pabalstam nevar pārsniegt 174,79 eiro (63800 : 365).»
