Mirāžas, kurām dzenamies pakaļ – kāpēc nauda un sasniegumi nedod gaidīto gandarījumu

Konsultēja psiholoģe Evita Štāla. 

Reiz kāda aktrise man stāstīja, ka mēģinājusi reālajā dzīvē atkārtot īpaši romantiskus, ārēji greznus filmās noskatītus mirkļus. Tomēr katrreiz secinājusi, ka nespēj panākt pacilāto izjūtu, kas kņudēja pakrūtē, kad notiekošo vēroja ekrānā. Arvien kaut kā ir pietrūcis.

Izrādās, tam ir gana vienkāršs izskaidrojums, stāsta psiholoģe Evita Štāla: «Gan dzīvi kopumā, gan atsevišķus mirkļus mēs spējam ar baudu izdzīvot tad, ja notiekošais saskan ar mūsu dziļākajām vērtībām.» Vispatiesākais dzīves luksuss ir brīvība lemt. Savukārt pielāgošanās ārējiem uzstādījumiem – tas ir ierobežojums. Kā minētajā piemērā – var censties nokopēt filmās redzētu mirkli ar iešanu smaržīgu putu vannā, kam apkārt sadegtas sveces, un gaidīt sirdī ielīstam mieru un prieku, taču, ja šis rituāls neatbilst iekšējai nepieciešamībai, tas sagādās vien vilšanos. Līdzīgi ar tiekšanos pēc ārēji greznas dzīves.

Cilvēki, kas loterijā vinnējuši miljonus, pēc gada jūtas tikpat laimīgi vai nelaimīgi, kā iepriekš

«Nenoliedzami, nauda dāvā iespējas, taču finanšu līdzekļi paši par sevi laimes izjūtu nerada,» uzsver Evita Štāla. Tāpēc būtiskākais jautājums, ko sev uzdot, – vai es zinu, kā vislabāk izmantot savus resursus? Lai finanses tevi darītu priecīgāku, ir jāzina savas vērtības. Diemžēl daudzi nevar atbildēt uz šo jautājumu, jo uzauguši ģimenēs, kur savas vēlmes nācies apspiest.