Tik labs piedāvājums tikai 2 dienas 🩷 
«Esmu uzmanības padauza.» Miks Galvanovskis par dzīves rūdījumu, biznesu un mūziku
Mūziķis un uzņēmējs Miks Galvanovskis. Harismātiskais čalis ar spicākajām ūsām Baltijā. Mūzikā desmito gadu. Radījis populāro Vecrīgas klubu Sinners. Miks komponē enerģiskas dziesmas, pie kurām «kārtīgi izpurināt matus». Pirmoreiz vērīgāk publika viņā ieskatījās pirms četriem gadiem, kad viņš dziedāja savu I am Just a Sinners, vēlāk – patriotisko himnu Par savu zemi saukt. Viņa vizītkarte noteikti ir Tā mana dzīve.
Foto: Andrejs Nikiforovs. Stils – Laila Trilopa
Šķiet, Mikam ir divas dabas. Ārēji – skarbs rokmūziķa tēls ādas jakā un sudraba ķēdēs, bet šīs čaulas viducī – maigums. Atcerieties viņu pirms septiņiem gadiem – uz plosta ezera vidū klavieres, pie tām Miks ar gludi skūtu vaigu dzied melodisko With All My Heart. Mazliet tīra naivuma un daudz romantisku skumju. Tās nezūd arī pieaugot. Toties Mika jaudīgā balss tikai vairojas spēkā, ne velti viņš aicināts iesildīt leģendāros Scorpions un savu pirmo lielo koncertturneju aizvadījis izpārdotās zālēs visā Latvijā. Izpārdots arī pavasara koncerts Palladium.
Uz sarunu no savām Mārupes mājām viņš atbrauca melnā mustangā. Izrausās, lēkdams uz kruķiem, – basketbolā nopietni traumējis ceļgalu. Kad iznāks šis žurnāls, iespējams, būs arī pārcietis operāciju. Miks prātoja, vai spēs uz skatuves bez kruķiem neklibot, – pēc pāris dienām Rīgas arēnā būšot jāprezentē jaunais singls Skumjas glāzē, atkal sirdi plosošs gabals. Viņš bija noraizējies, tomēr smaidīgs.
Parasti svētdienas ir manas svētās dienas, kad braucu pie vecākiem. Šoreiz neaizbraucu, jo vakar bija koncerts, un tad iznāk, ka iepriekšējā nedēļā neesmu restartējies, uzreiz sākusies nākamā.
Tu sevi definē kā jelgavnieku, jo bērnībā un pusaudža gados tava ikdiena pagāja Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas klasē, bet patiesībā tu nāc no laukiem.
Jelgavā katrs stūris man kaut ko nozīmē, un man ir daudz atmiņu arī par Lielupi – gadiem trenējos airēšanā. Netālu no Jelgavas maniem vecākiem ir zemnieku saimniecība, tur arī uzaugu – siltumnīcas ar gurķiem, vēlāk graudaugi. Divus gadus vecākā māsa nodarbojas ar pedagoģiju, jaunākais brālis – vēl vidusskolnieks. Mums nekas nav ticis pasniegts uz paplātes, slaistīties nevarējām – vajadzēja palīdzēt ražas novākšanā. Pelnīju kabatas naudu, strādāju kopā ar ģimeni līdz pat brīdim, kad pārcēlos uz Rīgu. Par to esmu pateicīgs, jo zinu, ko nozīmē fizisks darbs. Varbūt tāpēc vēlāk izvēlējos būt priekšnieks. (Iesmejas.)
To visu atcerēties nav patīkami. Bet tā sauktais mobings arī ir daļa no tā, kāpēc esmu tāds, kāds šobrīd esmu.
Tu, šķiet, esi ne vien ļoti komunikabls, bet arī strikti organizēts cilvēks.
Esmu ārkārtīgi mērķtiecīgs – tas ir galvenais. Deviņpadsmit gados jau biju menedžeris vienā no lielākajiem naktsklubiem. Cilvēki pat neticēja, ka tā var būt.
