«Dzīve jau tā ir pilna dažādu grūtību, ja vēl būtu drāmas…» Sējānu mīlestības formula

Jautājums klasisks: mācījāties vienā skolā, bet kā satikāties pa īstam, kurš kuru pamanīja?

Maija: Atceros Reini ar gariem matiem – tāds maziņš čalītis. Emīla Dārziņa skola bija maza, klases arī, visi cits citu pazina. Tusiņi, diskotēkas, visādas draudzēšanās. Kādas ekskursijas laikā ieskatījāmies viens otrā. Divas nedēļas padraudzējāmies un nolēmām – nu labi, laikam tomēr ne. Pēc vairākiem gadiem satikāmies Rīgas ritmos. Reinis uzstājās ar Cosmos, bet es vadīju koncertus un arī dziedāju. Tas bija kā filmā.

Reinis: Satikāmies uz Kongresu nama kāpnēm, abi skrienot: viens uz koncertu, otrs – vadījis pasākumu…

Maija: Reinis bija sev netipiski baltās drēbēs. Atceros, kā krita gaisma… Bet man toreiz jau bija attiecības, un es nemaz nedomāju, ka mums kaut kas varētu būt.

Kad Reinis gāja cauri veģetatīvās distonijas periodam, nezināju, vai tam ir gals un vai tas vispār kādreiz beigsies.

 Tu biji nevis vienkārši attiecībās, bet saderinājusies!