«Tā bija pēdējā reize, kad redzējāmies…» Elīna Fīrmane par sāpīgo un skaisto

«Manas līdzšinējās dzīves vissmagākais zaudējums ir manas vecmāmiņas aiziešana, joprojām ir sāpīgi par to runāt. Man viņas ļoti pietrūkst.

Sarunājām, ka medmāsa atvērs aizkarus un mēs varēsim viņai vismaz pamāt…

Kādreiz visas vasaras pavadīju pie viņas laukos. Tuvas attiecības man bija arī ar mammu, taču viņa daudz strādāja, savukārt ar vecmāmiņu vakaros bieži runājāmies, viņa stāstīja savus piedzīvojumus no jaunības un deva man padomus. Tās bija ļoti mīļas sarunas un klātbūtne, kas mani ir veidojusi.

Kad vecmāmiņai kļuva par grūtu būt vienai, bija posms, kad dzīvojām kopā, – esam pavadījušas daudz laika viena ar otru.